Sportisti saņem naudu par savu darbu, bet atdeve ir tāda, ka cilvēki var sapulcēties pie televizoriem un nedēļas nogalē paskatīties bobsleju, kā arī vēlāk apspriest, ko latvieši paveikuši, sacīja Dreiškens.
"Brīdī no ģērbtuvēm līdz starta dēlim atceros tos, kas mājās un visvairāk jūt līdzi, pie televizora dūres sažņauguši visciešāk," teica bobslejists. "Pirms iedegas zaļā gaisma, viens otram uzsitam pa plecu un sakām "iemaucam"."
Jautājums, cik ilgi 33 gadus vecais bobslejists vēl startēs, Dreiškenam jau ir apnicis. Viņš iesaka šo jautājumu uzdot martā. Sportista karjerā Dreiškenam ir bijuši brīži, kad šķiet, ka jāmet miers, un virsotne liekas tāla un nesasniedzama. Tomēr bobslejists atzīst, ka liktenis ir bijis labvēlīgs, un sportā virsotnes ir sasniegtas.
Februārī Phjončhanas ziemas olimpiskajās spēlēs Dreiškena mērķis nav braukt apskatīties, kas Korejā jauns, bet gan paveikt ko paliekošu sporta vēsturē.
