SOK izpildkomitejas attālinātajā sanāksmē pieņemtais lēmums pietuvina Brisbenu rīkotāju tiesību iegūšanai, vēl pirms citi potenciālie pretendenti publicēja savus izvērstus plānus.
Brisbenas amatpersonas un Austrālijas olimpiskās komitejas pārstāvji sāks ar SOK darba grupu mērķtiecīgu dialogu, žurnālistiem pastāstīja SOK prezidents Tomass Bahs. Viņš uzsvēra, ka SOK lēmums nav vērsts pret kādiem pretendentiem, bet pašreizējā brīdī ir par labu vienai ieinteresētai pusei.
Lai paātrinātu rīkošanas tiesību iegūšanas procesu, SOK atteicās no ierastajām divu gadu ilgajām kampaņām, kas noslēdzās ar uzvarētāja paziņošanu septiņus gadus pirms attiecīgo olimpisko spēļu sākuma. Ieinteresētajām pilsētām tas parasti izmaksāja dārgi, izraisot arī iedzīvotāju iebildumus pret olimpiskajiem plāniem.
SOK 2019. gadā izveidoja darba grupas vasaras un ziemas olimpisko spēļu rīkošanai, kas bez noteikta laika ierobežojuma pastāvīgi uztur saziņu ar ieinteresētajām pusēm un var ieteikt izraudzīto kandidātu. Arī Budapeštai un Kataras galvaspilsētai Dohai prognozēja interesi par 2032. gada vasaras spēļu uzņemšanu. Iespējamo kandidātu vidū varētu nonākt arī pretendenti no Vācijas, Indijas, Indonēzijas un Krievijas.
Kvīnslendas izredzes vairoja vietējās valdības atbalsts olimpiskajam projektam, kā arī pieredze, 2018. gadā sarīkojot Sadraudzības spēles, kurās piedalās bijušās britu impērijas valstis.
SOK 2017. gadā piešķīra 2024. gada olimpiskās spēles Parīzei un 2028. gadā -- Losandželosai.