Spēļu atklāšanas un slēgšanas ceremonijas izvērtās īpaši krāšņas - ne velti producēšanas un režijas darbus bija veikusi Volta Disneja kompānija, kas mūsdienās kļuvusi par vienu no pasaules lielākajiem izklaides konglomerātiem. Neizpalika arī vairākas novitātes, ar kādām nespēja lepoties iepriekšējās olimpiskās spēles. Skvovelija bija pirmā vieta, kur izveidoja īpašu sportistu ciematu, šajās spēlēs pirmo reizi piedalījās biatlonisti, par pirmo olimpisko čempionu kļūstot zviedram Klāsam Lestanderam.
Rīcības komiteja gan atteica bobslejistu dalību, jo interesi piedalīties sacensībās bija izrādījušas tikai deviņas valstis,
tādēļ bobslejam bija vēl četri gadi jāpagaida…
Tieši šajās ziemas olimpiskajās spēlēs rezultātu fiksēšanai un apkopošanai pirmo reizi izmantoja datoru, kā arī te parādījās video ieraksti. Lai pārliecinātos, piemēram, vai sportists slalomā veicis visus vārtus, tiesneši lūdza CBS TV apskatīt videoierakstu.
PSRS izlasē, kas summā apsteidza apvienoto Vācijas komandu un mājiniekus amerikāņus, tāpat kā iepriekšējās ziemas spēlēs, nebija iekļauts neviens Latvijas sportists. Bet, kā atgādina vēstures avoti,
ātrslidošanā tomēr startēja Užavā dzimušais Nikolajs Štelbaums, kurš pārstāvēja Krieviju.
Pēc izsūtījuma viņš kopā ar ģimeni palika dzīvot Omskā un piecdesmito gadu beigās kļuva par vienu no labākajiem garo distanču ātrslidotājiem Padomju Savienībā. Kaut arī gadu pirms olimpiādes viņš divkārt bija sasniedzis rezultātus, kas pārsniedza pasaules rekordu, Skvovelijā Štelbaumam nepaveicās - 10 000 metru distancē sportistu diskvalificēja par nepareizu celiņa maiņu.
Latvijā Nikolaja Štelbauma rezultāti nav guvuši īpašu ievērību, jo viņš palika dzīvot Krievijā un Latviju apmeklējis tikai kā viesis.