SOK ieskatā NTO pārziņā būtu sadarbībā ar sporta veidu starptautiskajām federācijām noteikt dopinga kontroles plānu katrā sporta disciplīnā. Plāns paredzētu noteikt minimālo dopinga pārbaužu skaitu, kas sportistam jāveic, lai viņš varētu piedalīties olimpiskajās spēlēs vai pasaules čempionātā.
Noteiktais pārbaužu skaits varēs atšķirties gan atsevišķiem sportistiem, gan dažādos sporta veidos un disciplīnās. Nacionālās antidopinga organizācijas veiktu pārbaudes pēc NTO norādēm.
Savukārt WADA darbībā SOK vēlas vienlīdz lielu neatkarību no sporta organizācijām un nacionālajām interesēm, tajā pašā laikā tās varētu būt pārstāvētas WADA dibinātāju padomē un izpildkomitejā, kas faktiski nosaka organizācijas darbības politiku.Pašlaik WADA dibinātāju padomē un izpildkomitejā vienlīdz ir pārstāvēti valstu valdību un olimpiskās kustības pārstāvji.
Ja SOK uzskata, ka antidopinga pārraudzībā jāsaglabā sporta organizāciju un valsts struktūru ietekme, tad pilnīgi pretējās domās ir ASV antidopinga pārraugi un nacionālā olimpiskā komiteja. ASV puse uzskata, ka WADA darbībā nedrīkst būt iesaistīti olimpisko vai citu sporta struktūru pārstāvji, lai nodrošinātu organizācijas darba neietekmējamību. Amerikāņi vēlas, lai WADA būtu pilnvaras diskvalificēt sporta veidu federācijas un nacionālās olimpiskās komitejas.
SOK pārstāvis Marks Adamss aicinājumus nodrošināt no sporta organizāciju ietekmes brīvu WADA darbību nosauca par klaji smieklīgiem. SOK, kas nodrošina pusi WADA finansējuma, uzskata, ka pietiktu WADA nošķirt izmeklēšanu no soda piespriešanas.
Savukārt ASV Antidopinga aģentūras vadītājs Treviss Taigarts SOK piedāvāto modeli raksturoja kā lapsas iecelšanu par vistu kūts sargu.
Pēdējos gados sporta reputāciju ir ietekmējuši vairāki liela mēroga dopinga skandāli, tostarp Krievija tiek vainota institucionālā sazvērestībā dopinga sistēmas uzturēšanā.
SOK informēja, ka cīņa pret dopingu pasaulē ik gadu izmaksā apmēram 300 miljonu dolāru.
