ĪSUMĀ:
- Atšķiras Olimpiskās komitejas biedru viedokļi par iespēju Kārlim Lejniekam palikt ģenerālsekretāra amatā.
- LOK palikusi bez darboties spējīgas izpildinstitūcijas – to veicināja lēmums noteikt komitejas vadībai valsts amatpersonas statusu.
- Uz LOK prezidenta amatu pretendē Volejbola federācijas vadītājs Jānis Buks, ilgākā termiņā ir vēl vairāki kandidāti.
- LOK biedru kopsapulcē 26. maijā pašreizējā ģenerālsekretāra Lejnieka turpmākais liktenis būs galvenā intriga.
Līderību opozīcijas organizēšanā uzņēmās Latvijas Volejbola federācija (LVF), vācot parakstus uz diviem dažādiem vēstuļu variantiem, kuros neapmierinātību pauž LOK biedri. Vienā eksemplārā biedri iestājās pret Tikmera un Lejnieka turpmāko saimniekošanu, otrā – tikai pret Tikmeru. Daļa biedru, kas sākotnēji asi iestājās pret Tikmera un Lejnieka tandēmu, beigās parakstīja tikai to vēstules eksemplāru, kurā bija Tikmera vārds. Liela loma šādos lēmumos ir bijusi Kārļa Lejnieka tēvam, būvuzņēmējam Valdim Lejniekam.
Lejnieka seniora vadītais uzņēmums "A.C.B." gadiem ilgi ir bijis dāsns sporta atbalstītājs, turklāt pašam uzņēmējam ir ļoti plašs un ietekmīgs kontaktu loks.
Tikmeram atkāpjoties, šīm vēstulēm vairs nav lielas nozīmes. Publisku aicinājumu Kārlim Lejniekam atkāpties no amata 18. maijā izteica Latvijas Riteņbraukšanas federācija. Lejnieks intervijā Latvijas Radio pauda, ka atkāpties negrasās.
LOK statūti nosaka – izpildkomiteja sastāv no prezidenta, ģenerālsekretāra, trim viceprezidentiem, 16 citiem locekļiem un LOK Atlētu komisijas priekšsēdētāja. Tātad kopējais LOK Izpildkomitejas locekļu skaits ir 22. Pēc statūtiem izpildkomiteja ir uzskatāma par juridiski pilntiesīgu, ja tajā piedalās vairāk nekā puse tās locekļu. Vairāk nekā pusi veido vismaz 12 izpildkomitejas locekļi. LOK mājaslapā pirmdien, 22. maijā, ir norādīti vien desmit izpildkomitejas locekļi, turklāt viens no tiem ir par atkāpšanos paziņojušais Tikmers.
Viens no kandidātiem uz LOK prezidenta krēslu ir Volejbola federācijas prezidents Jānis Buks.
Gatavību kandidēt Buks apstiprina, vien piebilstot, ka LOK viņš gatavs vadīt līdz brīdim, kad tiks īstenota visu vadošo sporta organizāciju konsolidācija vienā apvienotā struktūrā. Buks ir pārliecināts, ka šis process noslēgsies 2024. gada janvārī, un tad viņš amatu pamestu, lai dotu vietu kādam spēcīgākam kandidātam.
Meklējot atbalstu Buka kandidatūrai, kā iespējamais ģenerālsekretārs atsevišķām federācijām tika prezentēts bijušais futbola funkcionārs Edgars Pukinsks. Viņš gan Latvijas Televīzijai noliedza, ka būtu uzrunāts šādam amatam.
Buka ieskatā, Lejniekam būtu jāturpina pildīt LOK ģenerālsekretāra pienākumus un viņiem abiem nebūtu problēmu sastrādāties. Par šādu ideju gan nav sajūsmā Buka padotie Volejbola federācijā, kas aizkulisēs aktīvi meklē sabiedrotos Lejnieka gāšanai. Buks sola, ka līdz janvārim būs īstenota sporta organizāciju saplūšana zem LOK karoga, tai kļūstot par vadošo valsts partneri sporta jomā. Šādā scenārijā Buks sola prezidenta krēslu atstāt.
Gatavību nākotnē kandidēt uz LOK prezidenta amatu Latvijas Televīzijai apstiprināja Airēšanas federācijas prezidente Gunta Vlasenko.
Apsvērt pretendēšanu uz LOK prezidenta krēslu paudis arī titulētais BMX treneris Ivo Lakučs.
Taču pagaidām visi šie ir tikai hipotētiski scenāriji. Tālākā rīcība lielā mērā būs atkarīga no LOK biedru uzticības balsojuma Lejniekam.
