ĪSUMĀ:
- Igaunijā Parīzes spēles uzskata par labi aizvadītām, bet ne teicamām
- Somijā arvien vairāk zēnu piesaista neolimpiskie un tehniskie sporta veidi
- Vairākas igauņu sporta zvaigznes paļaujas uz saviem atbalstītājiem bez valsts struktūru iesaistes
- Igaunijā olimpiskās vienības sportistu skaitu vēlas samazināt par labu nekomerciāliem sporta veidiem
- Somijā un Igaunijā olimpiskās komitejas stratēģiju lielā mērā noteiks vadības vēlēšanas abās organizācijās
Parīzē sasniegto Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) sola izvērtēt līdz septembra beigām, tiesa, organizācijas pašreizējā vadība sagatavošanās procesā iesaistīta bija maz, jo pretēji tradīcijām vasarā neilgi pirms Parīzes spēļu sākuma LOK biedri nomainīja komitejas vadību, par prezidentu ievēlot Raimondu Lazdiņu, bet visu plānošanu veica vēl iepriekšējā vadītāja Jāņa Buka pārraudzībā.
Uz Parīzi devās mazākā gan Latvijas, gan Igaunijas delegācija vasaras olimpiādē kopš neatkarības atjaunošanas – Latviju pārstāvēja 29 atlēti, bet Igauniju – vēl par četriem sportistiem mazāk. Abās valstīs antirekordu skaidro ar aizvien sarežģītāku kvalifikāciju olimpiādei.
Igaunijas Kultūras ministrijas Sporta departamenta vadītājs Marguss Klāns aizvadītās Parīzes spēles uzskatu par itin labi, bet ne teicami aizvadītām.
"Mums ir nopietni jādomā, kas būtu jādara citādāk, lai nākamreiz izcīnītu medaļas vai vismaz medaļu, jo tas ir svarīgi valstij un iedzīvotājiem," teica Klāns.
Pirms gadsimta Parīzē notikušajā olimpiādē Somija izcīnīja 37 godalgas, kas ir valsts rekords. Tomēr šoreiz Parīzē arī Somija ar 57 atlētiem pirmo reizi vēsturē palika bez godalgām. Īsi pēc olimpiādes amatpersonas solīja ieturēt pauzi un analizēt notikušo, taču lielu daļu sabiedrības un sporta ekspertus blāvais rezultāts nepārsteidza.
KIHU Elites sporta institūta vadošais eksperts Jari Lemse atzina, ka Somijā tikai viens no četriem zēniem sāk nodarboties ar individuālo vai olimpisko sportu, un tas nozīmē, ka sporta kultūra mainās.
Somijā aizvien vairāk jauniešu piesaista komandu sporta klubi, kā arī motosports, orientēšanās un frisbijs – sporta veidi, kuri nav olimpiādē vai kuros somiem šobrīd ir apgrūtinoši kvalificēties.
Tomēr Somijas Olimpiskā komiteja sadarbībā ar skolām un sporta klubiem reģionos koordinē elites sporta tīklu - tajā 19 akadēmijās un deviņos mācību centros jauniešus aicina gan mācīties skolā, gan trenēties sportā.
Salīdzinājumā ar Somiju un Igauniju valsts elites sporta budžets vismazākais ir Latvijā, kur Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sportistiem un treneriem veltīti nepilni 4,5 miljoni eiro. Seko Igaunija ar 7,7 miljoniem eiro un Somija ar teju 18 miljoniem eiro.
Igaunijas sporta žurnālists Gunnars Leheste novērojis, ka daudzu elites atlētu attīstībā būtiski ir papildu līdzekļi un palīdzība. Igauņu leģenda, 2008. gada olimpiskais čempions diska metējs Gerds Kanters, strādāja ar savu personīgo komandu un sponsoriem neatkarīgi no Igaunijas vieglatlētikas federācijas. Līdzīga pieeja arī citām igauņu sporta zvaigznēm tenisistei Anetei Kontaveitai un frīstaila slēpotājai Kellijai Sildarai.
"Gandrīz katrs veiksmes stāsts ir balstīts projektā. Svarīga laba ģimene, kas izveido treneru grupu un dodas trenēties ārzemēs," teica Leheste.
Šiem igauņu augstākā līmeņa sportistiem pašiem bija savi privātie sponsori, un valsts sporta sistēma viņu audzināšanā praktiski neiesaistījās. Tātad aizvien pieaugošāka un noteicošāka loma ir privātā sektora atbalstam.
Igaunijā uzskata, ka viņu olimpiskās vienības sportistu skaits būtu jāsamazina, lai nekomerciālo sporta veidu labākajiem atlētiem būtu iespēja saņemt lielāku valsts finansējumu.
Turpmāk Igaunijas olimpiskās vienības jauniešu sastāvā varēs iekļūt tikai 18 līdz 22 gadus veci sportisti.
Igaunijas Kultūras ministrijas Sporta departamenta vadītājs Klāns uzskata, ka privātais sektors Igaunijā nav tik spēcīgs, lai atbalstītu elites sportistus, un pašvaldības arī nav tik bagātas, lai viņiem palīdzētu. Sporta veidu federācijas un klubi Igaunijā nav tik spēcīgi kā Skandināvijā, sacīja Klāns. Savukārt Leheste saskata nebeidzamu apli, jo, izņemot valsts naudu, vairs nebūs neviena rezerves sportista.
Citās Ziemeļvalstīs – īpaši Zviedrijā un Norvēģijā – sponsoru nauda elites sportam ir divarpus līdz trīs reizes lielāka nekā Somijā.
Ļoti daudz jauno sportistu Somijā nodarbojas hokejā un florbolā - valstī kopumā 70% bērnu sāk sportot kādā komandu sporta veidā. Tajā pašā laikā šie sporta veidi joprojām saņem līdz pat divām trešdaļām sponsoru naudas.
KIHU Elites sporta institūta vadošais eksperts Lemse uzteic Somijas basketbolā paveikto, bet sistēmu kopumā viņš kritizē.
"Viņi [Basketbola federācija] ir spējuši izveidot sistēmu, kurā somu basketbolisti attīstās, un viņiem ir labas pozīcijas ārzemēs, arī treneri ir visai labi. Tomēr kopumā sistēmiskā līmenī centralizācija ir nesusi vilšanos un neveiksmi - varam to secināt," teica Lemse.
Igaunijā un Somijā olimpiskās komitejas stratēģija turpmāk lielā mērā būs atkarīga no rudenī abās organizācijās gaidāmajām vēlēšanām.
Somija un Igaunija atšķirībā no Latvijas nesasteidza olimpiskās vadības maiņu. Igaunijā amata kandidāte ir bijusī valsts prezidente Kersti Kaljulaida, kā arī līdzšinējais olimpiskās komitejas vadītājs Urmass Sorumā. Somijā vēlēšanās uz vēl vienu termiņu kandidēs līdzšinējais komitejas galva, bijušais Helsinku mērs Jans Vapāvori, bet viņam būšot arī vairāki zīmīgi konkurenti. Somijā un Igaunijā olimpisko komiteju sadarbība ar valsts struktūrām ir krietni veiksmīgāka, jo abās valstīs uz organizācijas vadītāja amatiem kandidē sabiedrības elite.
Izmaiņas Latvijas sporta federāciju finansēšanā gan notiks neatkarīgi no LOK lēmumiem, jo Izglītības un zinātnes ministrija iecerējusi 2025. gadā samazināt prioritāri atbalstāmo sporta veidu skaitu līdz 12 vai 10 veidiem.
