Ziemas plaukumā Latvijā sarosījušies skijoringa meistari

Latvijā vairāk nekā nedēļu valda ziemai raksturīgi laikapstākļi, tāpēc sarosījušies visi skijoringa un ziemas motokrosa cienītāji. Lai arī pirmās oficiālās Latvijas čempionāta sacensības bija plānots aizvadīt jau pagājušajā nedēļas nogalē, lielais sals ieviesa savas korekcijas. Plānots, ka sacensības notiks šonedēļ.

Skijorings Latvijā nebūt nav jauns sporta veids, tā aizsākumi meklējami vēl pirms Otrā pasaules kara, bet pa īstam skijorings Latvijā ienāca 20. gadsimta sešdesmitajos gados. Sporta veids savus zelta laikus piedzīvoja astoņdesmitajos gados, tolaik uz starta stājās vairāki desmiti ekipāžu, dažbrīd startējošo skaits pārsniedza pat 100 komandu. Pēc Padomju Savienības sabrukuma skijoringā iestājās krīze un deviņdesmito gadu pirmajā pusē sacensībās piedalījās ļoti maz braucēju.

Gadu gaitā braucēju skaits atkal ir pieaudzis un sporta veids pamazām atguvis popularitāti. Kā jau noprotams, skijorings ir ļoti atkarīgs no ziemas kaprīzēm. Ja ir neliela sniega kārta vai tās nav nemaz, tad sacensības nenotiek. Skijorings ir īpašs ar to, ka aiz motocikla striķī (virvē) turas slēpotājs, kurš tiek vilkts pa trasi. Slēpotāju pazaudēt nedrīkst, tāpēc braucējam jādomā ne tikai par sevi.

Pieredzējušais skijoringa braucējs un vairākkārtējs Latvijas čempionāta medaļnieks vecmeistaru klasē Edvīns Zālītis pastāstīja, ka braukšana ziemā krasi atšķiras no vasaras. Ziemā ļoti labi slīd uz visām pusēm, turklāt ieskaitīta rezultāta gūšanai braucējam jāfinišē kopā ar slēpotāju.

Skijoringa lielākā atšķirība no citiem motokrosa veidiem ir tā, ka aiz motocikla tiek vilkts slēpotājs. Paši braucēji saka, ka ekipāžas panākumi vistiešākajā mērā ir atkarīgi no slēpotāja meistarības. Ja būs slikts slēpotājs, uz augstām vietām var necerēt. Lai slēpotu aiz motokrosa motocikla, nepieciešama laba fiziskā sagatavotība un arī liela drosme, jo ātrums trasē dažbrīd var pārsniegt pat 40 kilometrus stundā.

Slēpotājs Dzintars Zaharevskis uzsvēra, ka "ir jābūt iekšām", lai tiktu vilkts uz slēpēm aiz jaudīga motokrosa moča. 

Arī trašu sagatavošana nav vienkāršs uzdevums. Skijoringa trasēs nepieciešams pienācīgs daudzums sniega, tāpēc ir bijuši gadījumi, ka sniegs tiek pievests no citām vietām, lai tikai būtu pietiekoša sniega sega. Šogad trasēm jāatbilst stingrākām drošības prasībām nekā līdz šim. Tas darīts ar mērķi panākt iespējami drošāku vidi gan sportistiem, gan skatītājiem.

Pieckārtējais pasaules čempions blakusvāģos un Latvijas Motosporta federācijas skijoringa komisijas vadītājs Artis Rasmanis pastāstīja, ka trasei jāatbilst noteiktām licencēšanas prasībām, lai tajā varētu notikt sacensības. 

Ja laikapstākļi ļaus, pirmās Latvijas čempionāta sacensības plānots aizvadīt šajā nedēļas nogalē, kad sportisti sestdien pulcēsies Smiltenē, bet svētdien plānots aizvadīt sacīkstes Cēsīs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Motoru sports
Sports
Jaunākie
Interesanti