Mulsuma brīdi Paulam sagādāja ekipējuma ražotāji - sacīkšu krekla zelta krāsas numurs nebija paša sportista izvēle. "Ieraudzīju numuru zelta krāsā, uhh, bija tāds trieciens sirdī nedaudz, atbildība tā ir," atzina 20 gadu vecais motokrosists.
Tomēr krekls nesis Jonasam arī veiksmi, lai gan pirmajā braucienā pēdējā aplī viņu apsteidza sīvākais sāncensis Džeremijs Sīverss un pašlepnums savu skatītāju priekšā bija aizskarts. Toties otrais brauciens bija Jonasa stabilitātes paraugstunda, ar ko gan bija par maz uzvarai posma kopvērtējumā.
"Gribēju dzirdēt Latvijas himnu, bet... nākošgad," sacīja Jonass. "Bija patīkami tik daudz Latvijas karogu redzēt trases malā, bija prieks braukt."
Šosezon ir redzama Paula izaugsme gan fiziskajā izturībā, gan psiholoģiskajā noturībā. Arī šosezon jau ir bijušas neveiksmes, taču no tām neviens nav pasargāts. Mehāniķis Gatis Frinde, kurš Paulam ir gluži kā vecākais brālis kopš pirmās pasaules čempionāta sezonas, uzskata, ka Jonass ir mācījies no kritieniem un kļuvis stabilāks,
"Man apkārt ir ļoti gudri cilvēki, kas mani noliek pie vietas, kad vajag, un paceļ arī debesīs, kad vajag," savas komandas milzu lomu uzsvēra Pauls.
Latvijas Lielā balva bija sezonas septītais cēliens, bet smagākie Jonasam bija pirmie posmi tālu no mājām. Tagad, atgriezies Eiropā, viņš var gatavoties normālos apstākļos un uzsver, ka mājas viņam ir zelta vieta. Maija sākumā Pauls pirmo reizi kopš Ziemassvētkiem bija mājās un pirmo reizi startēja sezonas līdera godā.
Jonasa treneris Marks de Rūvers saka, ka Paulam ir svarīgi būt veselam, nekrist un braukt gudri. "Pašlaik tādi esam," piebilda treneris.
Sezonas maratonā Paulam aiz muguras ir tikai trešdaļa sacensību - pasaules čempionāts 19 posmu garumā ilgst no februāra beigām līdz septembra vidum, turklāt oktobra sākumā vēl paredzēts Nāciju motokross.
