“Droši vien, ka pie visa vainīga mana pagājušās vasaras trauma. Lai cik skarba tā arī nebūtu, viss dzīvē pagriezās tā, ka mūsu ceļi sanāca kopā ar Jāni,” uz jautājumu, kā radusies doma par latviešu ekipāžu, LTV raidījumā “Sporta studijai” norādīja Stupelis, piebilstot, ka trauma likusi daudz ko pārdomāt.
“Es domāju, ka es neesmu pats traumētākais motokrosists, bet šur tur ir kaut kas pamocīts. Bet, kā es vienmēr saku, ar traumām ir jāstrādā, jāturpina ar sevi strādāt,” atzina sportists. Viņaprāt, katram cilvēkam ir savas vainas un slimības, ne tikai sportistiem – arī ofisa darbiniekiem mēdz būt problēmas ar muguru.
Jau pērn vēl pirms traumas Stupelis bija sācis pārdomāt, ka karjera tuvojas beigām, taču pēc traumas radās doma, ka viss vēl blakusvāģu motokrosa pasaulē nav pateikts.
Stupelis ar Daideru jau kopā strādājuši iepriekš – Kaspars bijis viņa treneris tajā gadā, kad Jānis kopā ar brāli izcīnīja otro vietu pasaulē. Tagad abi sportisti satiekas pāris reizes nedēļā kopīgiem treniņiem – biežāk nesanākot, jo Daiders dzīvo Madonā, bet Kaspars rosās vairāk pa Rīgu.
“Strādājam pēc viena plāna un ejam uz priekšu,” teic Kaspars.
Stupeļa un Daidera apvienošanās nav projekts uz vienu sezonu – doma esot vismaz par diviem gadiem. Iekšā esot sajūta uz lieliem panākumiem, taču jābūt ir reāliem, piezemētiem.
“Mēs tomēr esam jauna komanda. Zinu, ka varam braukt ātri, būsim fiziski sagatavoti, bet to, kāda būs tehnika citiem, mēs nezinām,” pauž Stupelis.
Kaspars cītīgi strādā ar finanšu piesaistīšanu Stupeļa un Daidera projektam, un ar to neesot tik viegli, kā varētu šķist – durvis gan Stupeļa uzvārds atverot, bet finansējums visai sezonai vēl neesot nodrošināts.
Runājot par to, kas būs pēc sezonas lielākā vilšanās, Kaspars norādīja, ka viņš nebūs apmierināts, ja sportā nebūs atdevis sevi visu.
