Paulam šīs sacensības, ka pagājušās nedēļas nogalē notika Ķegumā, nebija pašas veiksmīgākās. Trešais pēc pirmā brauciena, otrajā divi kritieni, un abu braucienu summā septītā vieta. Pats Jonass atzina, ka pēc šādām neveiksmēm viņam vienkārši gribas kaut kur pazust.
“Paulam ir viss nepieciešamais, lai nākotnē kļūtu par pasaules čempionu. Viņš ir ātrs, izturīgs un spēcīgs. Tikai tam visam ir jāsakrīt,” tā par komandas biedru izteicās Herlings.
Jonasa treneris Džoels Smecs pēc sacensībām izteicās: “Viņš negrib zaudēt laiku, tāpēc spiež mazliet par stipru”. Vēlāk treneris par Jonasu atzina: “Ja pārāk liels adrenalīns, tad viņa enerģiju grūti novirzīt pareizajā virzienā. Viņš ir jauns un viņam trūkst pieredzes. Tas ir punkts, pie kā mums vēl jāstrādā”.
Sacensību vietā bija arī Paula ģimene – mazliet noslēpusies mamma Daina, īkšķus turot māsa Ilze un labāko vietu, kur vienlaikus redzēt gan trasi, gan laikus, gan arī ekrānus, tēvs Kaspars.
“Es negribu būt tur, kur tagad ir Pauls,” tā izteicās sportista mamma. Viņa uzskata, ka “strāvas” līdz dēlam aiziet un viņš jūt atbalstu. Kad Paulam ir kritiens, mammu Dainu pārņem nemiers – viņa gaida, kad kāds atnāks un ko pateiks.
Bet pats Pauls dara savu darbu, atzīstot, ka šogad kļūdu un neveiksmju ir pārāk daudz.
