Elektroauto rallijkrosā: tehnoloģiski jaudīgi un privātām komandām uzturēšanā dārgi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Biķernieku trasē aizvadīts pasaules rallijkrosa čempionātā pirmās elektrosezonas posms, kur nebija daudz dalībnieku, tomēr Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" uzrunātais pieredzējušais auto inženieris Kristaps Dambis atzina, ka sacīkšu kontekstā pašreizējās mašīnas tehnoloģiski nezaudē iekšdedzes dzinēju spēkratiem.

Kristaps Dambis ir viens no autosporta elektrifikācijas pionieriem pasaulē – viņš kopā ar tēvu Andri Dambi jau pirms desmit gadiem uzbūvēja elektroauto, kas finišēja Dakaras rallijā. Vēlāk trīs gadus kā inženieris un projekta vadītājs Kristaps ar elektroauto piedalījās leģendārajās kalnā braukšanas sacīkstēs Amerikā – Paikspīkā, kas vainagojās ar uzstādītu ātruma rekordu.

Rallijkrosu Kristaps Dambis jau kopš darbības sākuma elektroauto jomā saskata par elektrificēšanai ļoti piemērotu autosporta disciplīnu. Tajā pašā laikā viņš neuzskata, ka rallijkrosam no iekšdedzes dzinējiem uz elektrisko piedziņu būtu jāpāriet zibenīgā tempā.

Pasaules čempionāta sākums vasarā divkārt tika pārcelts – čempionāta rīkotāji atzīst, ka vienkārši nav bijuši gatavi, jo elektrosistēmas komponentes nebija laikā piegādātas.

Kristaps Dambis kavēšanos uzskata par savā ziņā noderīgu. "Es domāju, ka savā ziņā ir labi, ka tā elektroautomašīnu ieviešana pasaules čempionāta ir atlikta līdz šim brīdim, kad tehnoloģiski tās mašīnas ir tādas, ka tās ne ar ko neatšķiras," teica pieredzējušais autoinženieris.

Pasaules čempionātā RX1 klasē piedalās astoņas automašīnas, kas ir ļoti maz, jo īpaši ņemot vērā rallijkrosa formātu. Skatītājam ir grūti saprast braucienu nozīmību līdz pat pusfināliem, jo tāpat tur iekļūst visi dalībnieki. Tieši tāpat ir arī jauno braucēju jeb atbalsta klasē RX2, kam gan nav pasaules čempionāta statuss.

Starptautiskās Automobiļu federācijas (FIA) bezceļu sacensību menedžeris Benuā Dipons paskaidroja, ka čempionāta sezona sākta ar privāto komandu dalību.

"Tās ir topa līmeņa komandas. Mēs komandām piedāvājam elektro risinājumu, kas viņiem ir vienkārši lietojams. Un vēlāk mēs sagaidām atpakaļ auto ražotājus," teica Dipons. "Tāpēc mēs sākumā izvēlējāmies standarta baterijas un elektroiekārtu."

Uzlādes rozete rallijkrosa mašīnai būtībā ir tāda paša standarta kā ielas automobilim, plus akumulatora paka tiek dzesēta,

ar sacīkšu spēkrata uzbūvi iepazīstināja Kristaps Dambis. Pirmā lieta, ko mehāniķis izdara pēc iepriekšējā brauciena, ir nevis uzlāde, bet pieslēgšana dzesēšanai.

"Pa caurulēm cirkulē dzesēšanas šķidrums, kas atdzesē akumulatorus uz nākamo braucienu. Jo tieši akumulatora silšana ir tas, kas visvairāk ierobežo tehniski šīs mašīnas," pastāstīja Kristaps Dambis. 

Dalības izmaksas pasaules čempionātā rallijkrosā

Dalības izmaksas pasaules čempionātā rallijkrosā

WRX1e elektroauto cena:
700–800 tūkstoši eiro

tajā skaitā elektrokomplekts:
400–450 tūkstoši eiro

Iekšdedzes dzinēja auto cena:
apmēram 500 tūkstoši eiro

Dalība braucējam:
70-80 tūkstoši eiro par posmu

Dalība vienā atsevišķā posmā:
80–100 tūkstoši eiro

Savukārt "Kreisel Electric" atbalsta komandas vadītājs Aleksandrs Kārs uzsvēra, ka mašīnas aprīkotas ar visaugstākās veiktspējas baterijām, kuras ir ļoti jaudīgas. Testa braucienu gan bijis ļoti maz – Rīgā bija tikai otrās sacīkstes, un tehniskā atbalsta personāls kopā ar komandām ļoti cenšas kļūt ātrāki.

Austriešu uzņēmums "Kreisel Electric" apgādā komandas ar visiem elektrosistēmas elementiem. Akumulatori ir viegli, jaudīgi un izturīgi. 

Rīkotāju piegādātais elektriskais komplekts ir ļoti labs, bet vienlaikus ļoti dārgs – tādas ir atsauksmes no komandām.

Sacīkšu elektroauto uzbūve atšķiras, jo viens motors ir priekšā un viens – aizmugurē bez kādas savstarpējas sasaistes, paskaidroja auto mehāniķis Didzis Moisejs.

"Būtībā, ja pazaudē saķeri priekšā, nav vēl izstrādāta sasaiste – digitālais kardāns – un tas apgrūtina braukšanu," sacīja mehāniķis. "Grūti spriest, skaņas pietrūkst," bieži pieminēto atšķirību no iekšdedzes dzinēju spēkratiem uzsvēra arī Moisejs.

Atšķirības braukšanā saskata RX2e klasē startējušais Roberts Vītols.

"Ar elektrisko automobili tomēr līkuma vidū, līkuma ieejā un līkuma izejā pieslēdzas visādas elektriskās komponentes, kuras tu vari regulēt. Tāpēc ir jāprot paredzēt, ko mašīna vēlēsies darīt tajā  brīdī," paskaidroja Vītols. 

Kristaps Dambis brīvi darbojas ap elektrisko auto, jo uz mašīnas deg zaļā lampiņa. Būtībā tā ir indikators, ka augstsprieguma sistēma ir droša, – visas temperatūras ir normas robežās, spriegumi ir normas robežās un nav īssavienojums.

"Tātad, pieskaroties mašīnai, pa pirkstiem nevar dabūt. Tā ir zaļā lampiņa, kas visām mašīnām visu laiku deg, un visiem iesaistītajiem tā ir kā pirmā indikācija, vai mašīna ir droša vai nav," uzsvēra Kristaps. "Ja lampiņa ir sarkana, tad mašīnai nedrīkst skarties klāt neviens. Ja lampiņa nedeg, tad tas tiek interpretēts kā sarkana."

Kristapa vērtējumā, lai iesaistītu autoražotājus jeb rūpnīcu komandas, tām ir vajadzīgs darbības lauks, kur darboties un sacensties, jo citādi nav jēgas. Viens no svarīgākajiem elementiem auto spēju regulēšanā tad būtu programmatūra.

FIA sacensību menedžeris Dipons atzina, ka

rīkotāji nevēlas komandām visu atklāt, lai sacīkstes nekļūtu par programmatūras inženieru čempionātu.

"Mēs gribam, lai sacīkste notiek trasē, lai braucējs pielāgo sev mašīnu," paskaidroja Dipons.

Mašīnu jauda ir liela, bet to nav tik vienkārši pārvērst ātrumā. Kristaps Dambis atgādina, ka fizikas likumi ir spēkā, un visu ierobežo četru riteņu saķere ar trases virsmu.

"Ja inženieri uztaisītu mašīnu, kas ir vēl jaudīgāka uz jaudas stenda, trasē mēs būtisku ātruma pieaugumu neredzētu. Mēs drīzāk redzētu grūtāk vadāmu mašīnu, jo būtu visu laiku jācīnās ar saķeres nodrošināšanu," teica Kristaps Dambis.

Pasaules čempionātā rīkotāji cer uz devītās mašīnas pievienošanos 2022. gada sezonas beigās, bet jau 14–16 spēkratiem nākamajā sezonā. Pagaidām tas šķiet ļoti optimistisks plāns.

Kristaps Dambis uzsver, ka autoražotāju dalība ir nepieciešama, lai čempionāts pastāvētu iecerētajā formātā, jo

privātām komandām ilgtermiņā braukt ar elektroauto un uzturēt tam nepieciešamo tehnoloģisko atbalstu ir sarežģīti.

"Tas nav kaut kas tāds, ko tu vari uztaisīt savā darbnīcā vai ko tu vari neatkarīgi no lieliem piegādātājiem apkopt," paskaidroja Kristaps. "Privātajiem ilgtermiņā tas nebūs interesanti."

Kristaps Dambis zina, ka arī latvieši varētu būt elektroauto rallijkrosā. "Jautājums ir, vai mēs to gribam un vai mēs to varam, atzina Kristaps. "Par to tagad jāpadomā."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti