Vēlme braukt ekstremālos apstākļos un ātrāk nekā ceļu satiksmes noteikumi ļauj, draugiem Arvim un Artūram nu kļuvis par nopietnu hobiju. Pirmsākumos kopīgiem līdzekļiem iegādāta automašīna izklaidēm, bet pēc pirmajām rallija sacensībām puišus pārņēmis azarts un vēlme iesākto turpināt profesionālākā līmenī.
“Ar katru reizi labāki laiki bija, ļoti tika krāta pieredze. Katra gonka uzlaboja braukšanas prasmes, tika saprasts, kur var ātrāk, labāk. Sākumā vispār sapratām ar kādām riepām braukt un ko tādu. Tā arī izaugām. Foršas sajūtas, uz ielas jau tā nevar ārdīties. Konkurence, sacensties vienam ar otru, foršs adrenalīns tajā visā,” atklāja autosportists Artūrs Vilciņš.
Pirmos trīs gadus nemainīgi bijusi tikai viena automašīna, kas trasē tikusi daudz lauzta, tad atkal remontēta, bet nu pat aizvadītas pirmās sacensības ar jauno auto, kas pašu spēkiem salikta pilnībā no nulles. Viņi atzīst, ka autosports ir ekskluzīvs hobijs un lai arī paši startē amatieru klasē, finansiālais ieguldījums mērāms tūkstošos.
Autosportists Arvis Āboliņš nenoliedz, ka tēriņi ir mērāmi tūkstošos. Kā atpūta vai hobijs šis sports ir ļoti labs, taču nekad nebūs tik lēts, kā, piemēram, peldēšana .Neatsverams atbalsts esot draugi, daudzi no tiem palīdz arī finansiāli, kāds pat uzticējis savu garāžu un darba instrumentus.
“Tādā telpā tikt vienkārši iekšā, atļauj un vēl palīdz. Viens no lielākajiem plusiem, jo īrēt pašam – tas ir ļoti dārgi. Praktiski tas viss notiek uz čomu būšanu. Dažādi palīdz – treileri piedāvā uz sacensībām, mašīnu nokrāso, detaļas lētāk iedot vai uzdāvina un vienkārši saka, lai ņemam un braucam,” stāsta Āboliņš.
Artūrs un Arvis tic – ja ir lieta, kas patīk un apņēmība darīt, tad sasniegt var daudz. Kā piemēram, 333 Ziemas kausā katrs individuāli izcīnot sezonas uzvaras, viņi pierādīja sevi trasē un no amatieriem iekļuva PRO klases grupā, kas līdz šim ir viņu augstākais sasniegums.