Bez pārejas uz elektroauto rallijkrosu gaida grūti laiki. Intervija ar autosporta leģendu Solbergu

Februāra pirmajā pusē Gulbenes apkaimē notika Latvijas rallija čempionāta sezonas otrais posms “Rally Sarma”, kur par sacensību uzvarētāju kļuva slavenā norvēģu autosportista Petera Solberga dēls Olivers Solbergs - viņam tas bija otrais panākums šajā sezonā. Latvijas Radio Gulbenē aprunājās ar Peteru Solbergu par viņa dēla gaitām autosportā, kā arī noskaidroja Solberga vecākā plānus gaidāmajā sezonā pēc lielajām pārmaiņām pasaules rallijkrosa čempionātā.

Izskatījās, ka jums bija saspringts servisparks. (Intervija notiek pēc otrā servisparka, laikā, kad sportisti dodas ceļā uz pēdējiem diviem ātrumposmiem)

Jā, protams, ir ļoti daudz detaļu, kuras jāpārbauda, viss tiek pārbaudīts divreiz, lai mašīna būtu pēc iespējas labākā stāvoklī, kad tā dodas atpakaļ ātrumposmos. Kopumā normāls servisparks, bet mehāniķiem vienmēr pamatīgi jāpacenšas.

Servisparka sākumā jums ar dēlu bija ilga apspriede, par ko diskutējāt?

Mēs aprunājāmies par mašīnas regulējumiem. Auto īsti negāja, pirmajā riņķī bija problēmas ar dzinēju un stūres iekārtu, mašīnu vilka uz vienu malu. Neskatoties uz to, gāja labi. Sagriešanās trasē arī jānoraksta uz problēmām ar stūri. Bet to visu novērsām, viņš brauca ļoti ātri un bija tuvu [Nikolajam] Grjazinam, zaudējot tikai pāris sekundes katrā ātrumposmā. Es gaidīju, ka Olivers zaudēs aptuveni pussekundi katrā kilometrā, bet viņš zaudēja tikai pa desmitdaļai. Tas ir ļoti maz, un Grjazins ir lielisks pilots, ļoti ātrs, viņš ir testējis dažādas mašīnas, un Grjazinam ir pieredze. Grjazinam ir laba komanda, kvalitatīva stratēģija, tāpēc esmu apmierināts ar Olivera sniegumu.

Kāds ir jūsu viedoklis par rallijiem Latvijā? Kā vērtējat organizāciju, konkurences līmeni un citas lietas, kas saistītas ar ralliju?

Sacensību organizācijas līmenis Latvijā vienmēr bijis ļoti augsts. Organizatori strādā ļoti kvalitatīvi, ļoti profesionāli, labas balvas uzvarētājiem, viss ir tādā līmenī, kā tam vajadzētu būt. Domāju, ka ralliju organizācija šeit ir labāka nekā daudzās citās valstīs, tāpēc novēlu visiem strādāt tikpat centīgi un attīstīties vēl tālāk, tas ir ļoti būtiski. Līmeni parāda arī tas, cik daudz valstu pārstāvji piedalās rallijā.

Ātrumposmi šeit ir ātri un ļoti tehniski. Kad brauc tādā ātrumā, apgūsti dažādas lietas. Šodien [intervija notika 9. februārī] gan ir ļoti silts, ja tā nebūtu, otrajam aplim būtu ideāli apstākļi, bet kopumā viss ir labi. Arī konkurence šeit ir ļoti spēcīga, te brauc Grjazins, brauc Gross, Gorbans – braucēji, kuri ir ļoti ātri, tāpēc šī ir fantastiska vieta, kur sacensties, īpaši tik jaunam braucējam kā Olivers.

Vai esat apmierināts, ka Olivers sacenšas Latvijā?

Jā, es domāju, ka Latvijas Automobiļu federācija ir paveikusi fantastiku darbu, lai panāktu tādu līmeni, kāds šeit ir, viņi  noteikti jāuzslavē. Manuprāt, tas ir perfekti.

Runājot no tēva skatu punkta, Olivers interesi par mašīnām un ralliju izrādīja jau bērnībā vai jūs viņu tur virzījāt?

Es nemaz nebiju klātienē uz viņa pirmajām sacensībām, kad Oliveram bija septiņi gadi un viņš sāka braukt ar „Crosskart” mašīnām. Es centos viņu ievirzīt hokejā, futbolā, tenisā un arī citos sporta veidos, jo es zinu, cik daudz darba jāiegulda, lai tu būtu labs autosportists.

Sekot manās pēdās arī nav tas labākais variants.

Vienmēr būs pozitīvi noskaņoti cilvēki un arī negatīvi noskaņotie, taču neizbēgami, ka tiksi salīdzināts ar savu tēvu. Bet šķiet, ka viņam vienalga! Viņš ir noskaņojies darīt savu darbu, kā arī kārtīgi strādāt ar sponsoriem.

Braukšana ar „Crosskart” viņam ir iemācījusi, kā no mašīnas izspiest maksimumu, un arī devusi braukšanas izjūtu. Esmu priecīgs, ka viņš to visu dara, bet ir jābūt interesei par autosportu, tas nedrīkst nākt no vecākiem. Bet, kā jau teicu, nebiju uz viņa pirmajām sacīkstēm, es pat nepirku „Crosskart”, to nopirka vectēvs. Arī pirms diviem gadiem, kad viņš sāka braukt rallijkrosā ar „Supercar” klases mašīnām, es nebiju klāt, līdz ar to Oliveram viss bija jādara pašam.

Minējāt, ka viņš sāka sacensties septiņu gadu vecumā, bet vai atceraties, kad Olivers pirmo reizi sēdās pie stūres?

Mēs desmit gadus dzīvojām Monako, tāpēc izbraukt ar mašīnu Oliveram bija pagrūti. Bet viņš izmēģināja kartingus kopā ar (Mihaela) Šumahera dēlu. Viņa pirmā mašīna piecu gadu vecumā bija “Volkswagen Beetle”. Viņam tā pieder joprojām un stāv mūsu fermā.

Tas viss ir jāizbauda un jāatrod pašam savs ceļš, bet, kamēr vien viņam tas patīk, kamēr izbauda sacensību garšu un tas rada smaidu, tikmēr viss kārtībā! Viņam daudz jāmācās, bet jau tagad viņš rāda labu ātrumu un cerams, ka arī atlikušajos ātrumposmos viņam sekmēsies labi

Vai esat sacenties pret Oliveru oficiālās sacīkstēs?

Pagājušajā gadā ar Oliveru piedalījāmies “Gymkhana Grid” sacīkstēs. Man bija rallijkrosa mašīna, viņam rallija “Citroen Xsara”. Trase bija ļoti tehniska, bet viņš man zaudēja trīs sekundes simtdaļas. Man arī bija 250 zirgspēku vairāk nekā viņam, vinnēju pussekundi no starta līdz pirmajam līkumam, bet jāsaka, ka viņam sanāca ļoti labi! Kad veicam testus, mums ir ļoti līdzīgs ātrums, taču rallijos jāsper solis atpakaļ, nedaudz jāpietaupās un nav jābrauc uz spēju robežas.

Šobrīd piestrādājat kā Olivera treneris?

Es esmu tēvs. Tas ir pats galvenais. Kad viņš man kaut ko jautā, es viņam palīdzu ar padomu. Svarīgi ierasties ar pareizo noskaņojumu. Mērķis nav apdzīt WRC mašīnas vai Grjazinu. Svarīgāk ir kāpināt tempu, sekundes desmitdaļas trasē nāk tikai ar pieredzi, to nav iespējams iegūt vienā momentā. Mēs visu izrunājam un viņam palīdzu, kad tas nepieciešams un viņš pats to vēlas.

Latvijas rallija sezonā tagad iestāsies ilgāks pārtraukums, kā plānojat pavadīt laiku līdz nākamajām sacensībām?

Mēs veiksim testus uz asfalta un grants, bet viņš brauks vēl dažās sacensībās. Ir arī pāris citi plāni, taču šobrīd tos nedrīkstu atklāt (smejas).

Kāds ir nākamais solis pēc Latvijas rallija – tas ir pasaules čempionāts?

Tas vēl nav zināms, viņam vēl jāgūst pieredze. Ir labi, ja dažās sacīkstēs esi ātrs, taču jābūt ātram katrā ātrumposmā, trasē vai valstī. Šobrīd prioritāte ir iemācīties braukt ar nelielu rezervi un jāveido sapratne ar jauno stūrmani. Jāiet soli pa solim.

Ko varat pastāstīt par “Volkswagen Polo” mašīnu, ko viņš izmanto?

Tā ir mašīna, ar kuru es braucu Spānijas WRC rallijā un tiku uz pjedestāla. Tai ir pirmais šasijas numurs. Kad Olivers beigs ar to braukt, tā dosies uz manu muzeju pie pārējām mašīnām. Tas ir labs auto, taču domāju, ka “Škoda” ir noslīpētāka. Tā ir testēta daudzus gadus un “Škoda” ir lieliska visur, jebkādos apstākļos. Mums tagad ir jāstrādā, lai ar šo mašīnu varētu braukt ātri dubļos, sniegā, pa bedrēm, pa tramplīniem, viss jāsaliek kopā un domāju, ka šī mašīna kļūs tikai labāka, ja mēs ieguldīsim laiku attīstībā.

Minējāt muzeju, ja pareizi sapratu, visas jūsu rallija mašīnas stāv kaut kur mājās?

Man pietrūkst “Ford” un vēl viena “Ford Escort” mašīna, ko esmu izmantojis. Man ir visi “Subaru”, “Citroen C4” un “Xsara”, “Toyota”, “Volvo” un manas rallijkrosa mašīnas. Arī visi kombinezoni un ķiveres, ko esmu izmantojis kopš pirmajiem startiem autokrosā 18 gadu vecumā. Tās ir labas atmiņas un, kad esi vienīgais Norvēģijas pasaules čempions kādā motoru sporta disciplīnā, ir svarīgi parūpēties par vēsturi.

Esat pazīstams kā pilots, kurš brauc ar gāzi grīdā. “Polo” ir viegli vadāms, braucot ar pilnu jaudu?

Oliveram līdz tam vēl mazliet jāpagaida, tas īsti nav mūsu plāns šajā brīdī. Mašīnai vēl vajadzīgi uzlabojumi, lai visu laiku varētu braukt ar pilnu gāzi. Zinu, kas jādara, bet visu izdarīt vienlaicīgi nav iespējams.

Aptuveni cik dārga ir šīs mašīnas uzturēšana sezonas griezumā?

Es nezinu, šis ir pirmais gads, kad šo mašīnu pilnvērtīgi izmantojam. Bet, godīgi sakot, līdz šim tas nav bijis dārgi. Viņš ir salauzis vienu bamperi, un pa lielam tas arī viss. Tā ir vienīgā detaļa, ko ir nācies mainīt un, protams, tas ir labi.

Cik grūti šobrīd atrast sponsorus rallijam?

Tas jājautā Oliveram! Viņš zvana cilvēkiem, organizē tikšanās, viņam bija tikšanās ASV un Itālijā, daudzas tikšanās Norvēģijā un Zviedrijā, viņš visu laiku strādā, lai savāktu savu budžetu. Norvēģijā vairāk nekā 200 kinoteātros tikko iznāca filma par viņu „Born2Drive” jeb „Dzimis lai brauktu”.  Viņam divus gadus līdzi sekoja filmēšanas grupa un tas tikai palīdzēs ar mārketingu un sabiedriskajām attiecībām.

Runājot par jūsu plāniem, tuvojas sezona, vai plānojat startēt pasaules rallijkrosa čempionātā?

Es kaut ko darīšu, bet tas noteikti nebūs rallijkross. Mēs nebrauksim rallijkrosā, pirms tas pāries uz elektroauto. Ja mašīnas darbinās elektrība, atgriezīsimies 2020. gadā. Es šobrīd nestāstīšu par saviem plāniem, bet mēs darīsim dažādas lietas.

Kāda bija jūsu reakcija, kad uzzinājāt, ka “Volkswagen” aiziet no čempionāta?

Mēs bijām daļa no tā visa un būtu varējuši turpināt, jo tā ir mana komanda. Bet, ja visas profesionālās komandas iet prom no čempionāta, tad nav jēgas turpināt, jo mēs esam šeit, lai sacenstos ar stipriem pretiniekiem. Ja aiziet Loebs, Hansens, Ekstroms un viņu komandas, mēs vairs neesam ieinteresēti. Mums ir interesanti cīnīties pret labākajiem braucējiem, kuri spēj sarūpēt lielu konkurenci.

Esmu drošs, ka šogad būs interesants čempionāts, taču šajā sportā nepieciešami autoražotāji.

Iepriekš bija “Peugeot”, “Audi” un “Ford”, bet tagad nav nekā. Mums arī nebija rūpnīcas komandas, tā bija mana komanda, bet mums bija “Volkswagen” rūpnīcas atbalsts. “Peugeot” bija vienīgā īstā rūpnīcas komanda.

Mums arī jādomā par jauno paaudzi, lai jaunie autosportisti varētu braukt, čempionātam jāpāriet uz elektrību.

Ja nenotiks savlaicīga pāreja, nebūs iespējams atrast normālas vietas rūpnīcu komandās. Ir daudz jauno braucēju, kuri būtu pelnījuši startēt labās komandās, arī jums Latvijā tādu netrūkst, viņi daudz strādā trasē un arī ar sponsoriem, bet, ja mēs gribam šo sportu attīstīt, tad mums ir vajadzīgs kārtīgs pasaules čempionāts ar labām komandām.

Čempionāts tuvāko pāris gadu laikā pāries uz elektrību. Kā vērtējat šādu soli un cik reāli, ka tas varētu atgriezt rūpnīcas komandas?

Pārejai uz elektrību jānotiek, ja to nedarīs, tad čempionātu gaida grūti laiki. Ja tu spēj savākt budžetu pasaules čempionātam, lai aizvadītu 13-14 posmus visā pasaulē, tad tev nepieciešams pienācīgs atbalsts. Ja nē, tad ir Eiropas čempionāts, citas izmaksas, mazāk posmu, tas ir pieejamāks čempionāts. Kad brauc pasaules čempionātā, visam jābūt līmenī. Tas ir viens no četriem kārtīgajiem pasaules čempionātiem motorsportā, un tur braukt bez rūpnīcu komandām vai bez rūpnīcu atbalsta… Tas, protams, ir ļoti grūti.

Esat startējis Latvijā kā rallijkrosa pilots, vai varam sagaidīt jūs startējam arī Latvijas rallija čempionātā?

Šo darbiņu jau dara Olivers! Šobrīd es to neplānoju. Pērn biju ļoti slims un šobrīd vairāk koncentrējos uz Olivera sniegumu. Pats pagājušogad gandrīz devos pensijā un tikai tagad pamazām sāku atgūt savu sportisko formu, tāpēc šobrīd veselība ir svarīgāka.

Saistītie raksti
Motoru sports
Sports
Jaunākie
Interesanti