Mūsdienās faktiski ikvienam ir iespēja izmēģināt spēkus autosacīkšu braucēja lomā – tehnoloģiju attīstība novedusi pie neskaitāmām sacīkšu videospēlēm, kas pieejamas teju jebkurā platformā, sākot no viedtālruņiem, beidzot ar spēļu konsolēm un datoriem mājās. Atliek vien apsēsties, izvēlēties trasi, mašīnu un sākt braukt.
Autosacīkšu jomā dažāda veida simulāciju iespējas pielietoto jau ilgāku laiku.
Piemēram, Pirmās formulas (F-1) komandas iegulda simtiem tūkstošu eiro, lai savās bāzēs izveidotu pēc iespējas modernākus sacīkšu simulatorus. Tie precīzi atveido sajūtas, atrodoties sacīkšu mašīnā – stūres un pedāļu smagumu, spēkus, kas iedarbojas uz braucēju, mašīnas vadāmību un uzvedību trasē, kā arī pašas trases konfigurāciju un topogrāfiju.
Starp F-1 sacīkšu nedēļas nogalēm parasti ir vismaz divas nedēļas, tāpēc piloti daudz laika pavada tieši simulatoros, lai atsvaidzinātu iemaņas katrā nākamajā trasē un izmēģinātu jaunus mašīnas regulējumus. Simulators ir neatsverams rīks jaunajiem autosportistiem, kuriem nepieciešams apgūt jaunas trases īsā laikā.
Kārtējais solis pretī e-sporta integrācijai lielajā autosportā tika sperts pagājušā gada Starptautiskās Automobiļu federācijas (FIA) pirmajās motorsporta spēlēs, kad viena no sacensību disciplīnām bija digitālais kauss. Tas norisinājās „Sony Playstation 4”, izmantojot tikai šajā platformā pieejamo sacīkšu simulatoru „Gran Turismo Sport”. Digitālajā kausā Latviju pārstāvēja Krišs Jaunzemis, kuram iekļūt finālā gan neizdevās.
Jaunzemis motorsporta spēlēm kvalificējās, izcīnot uzvaru atlases sacensībās Latvijā. Pats braucējs rudenī Latvijas Radio stāstīja, kādos apstākļos viņš gatavojas motorsporta spēlēm. „Nekas ļoti īpašs nav, izmantoju pašu parastāko biroja krēslu, man ir pedāļi, stūre un spēļu konsole. Kopumā tas viss izmaksā varbūt 500 eiro. Daudz vai maz, katrs var spriest pats. Nav arī tā, ka katru dienu to vien darītu, kā sēdētu pie TV, trenējoties sacensībām. Man ir mācības, vēl kādi citi darbi, tāpēc treniņi notiek pēc iespējām, katru dienu mēģinu nobraukt kādu stundu vai divas, tomēr vairāk sanāk ļoti reti.”
Šogad tapis Latvijas pirmais digitālais autošosejas čempionāts,
kuru sadarbībā ar Latvijas Automobiļu federāciju organizē e-autosporta entuziasti Kārlis Priedītis un Jurijs Odorovskis. „Viss sākās no reālām sacīkstēm un mājas simulatoriem. Mājās bija kaut kādi simulatori, lai uzlabotu savas braukšanas spējas dzīvē. Amatieru vai profesionāļu līmenī, bet nu jau kādus 10-15 gadus kaut kur pabraucam,” par idejas pirmssākumiem saka abi organizatori. „Pamatideja šim visam ir, ka autošosejas braucēji nāk un trenējas sacīkstēm, bet no tā visa tagad ir uztaisītas atsevišķas sacensības. Iespējams, daļa šo virtuālo sacensību braucēju nemaz nebrauks īstās sacensībās. Mēs to redzam kā iespēju trenēties tiem, kas paši piedalās sacīkstēs”.
Treniņi autosportā nav salīdzināmi ar treniņiem gandrīz jebkurā citā sporta veidā. Autosportistiem vajadzīga viņu mašīna, trase, degviela un arī kāds mehāniķis, līdz ar to ikviena treniņa izmaksas ir mērāmas vairākos simtos eiro.
Digitālie treniņi ļoti samazina izmaksas.
„Trases simulatoriem parasti veido ar lāzerskenēšanas metodi, tiek izmantoti topogrāfiskie modeļi, lai precīzi atveidotu katru kāpumu, kritumu vai bedri trasē. Veidojot Biķerniekus, ar autošosejas braucējiem staigājām pa trasi, lai varētu atveidot katru bedri un nelīdzenumu, kas tur atrodami. Viņi saka, ka simulatorā sajūta tiešām ir kā Biķerniekos,” paskaidroja Jurijs Odorovskis.
Virtuāls brauciens Biķernieku trasē
Latvijas e-autosporta čempionāta organizēšanā izmanto „Assetto Corsa” sacīkšu simulācijas videospēli, kuru paši organizatori dēvē par labāko un lietotājam draudzīgāko šobrīd pieejamo sacīkšu simulācijas platformu. Tā ļauj pašiem lietotājiem modificēt un papildināt spēli pēc saviem ieskatiem. „Assetto Corsa” tika izdota 2014. gada beigās, un lietotāji ar labām programmēšanas prasmēm apguvuši, kā izveidot reālistiskus sacīkšu auto modeļus ar īstiem jaudas un citiem parametriem.
Teorētiski ir iespējams virtuāli izveidot ikvienu auto, kas startē Latvijas autošosejas čempionātā, un to ievietot spēlē.
„Tajā brīdī paveras milzīgas iespējas, ko tu reālajā dzīvē nekad līdz galam nevari izdarīt. Lai savai sporta mašīnai pamainītu kaut ko vienkāršu, piemēram, savirzes leņķus, brauc uz trasi un tur pavadi stundu treniņā. Vari paspēt vienreiz pārregulēt savirzi un to izmēģināt. Nākamreiz to varēs izdarīt tikai nākamajā treniņā,” pastāstīja Priedītis. „Šeit to vari izdarīt ar pāris klikšķiem, vari mainīt praktiski visus iespējamos uzstādījumus – savirzi, amortizatoru cietību, jebko citu. To visu izdari virtuāli, un to var izmantot savas mašīnas attīstīšanai. Baltijā to īsti neizmanto, bet pasaules augstākā līmeņa čempionātos, kaut vai tajā pašā Pirmajā formulā, tā ir obligāta treniņprogrammas sastāvdaļa”.
Pirms vairāk nekā 10 gadiem slavenā britu raidījuma „Gāzi grīdā” vadītājs Džeremijs Klārksons „Playstation” videospēlē „Gran Turismo” ar „Honda NSX” automašīnu uzstādīja apļa laiku „Laguna Seca” trasē ASV. Pēc tam ar tādu pašu mašīnu un tajā pašā trasē viņš mēģināja pārspēt savu virtuālo apļa laiku. Tomēr Klārksons reālajā dzīvē netika pat tuvu savam apļa laikam spēlē. „Ja tu brauc ar 100 procentu atdevi, tad varbūt sekundes robežās atšķirsies laiks. Un tas jau ir daudz. Mums bija iespēja šo izmēģināt pašiem. Mēs paņēmām Biķernieku trasi, BMW M3 automašīnu un izmēģinājām simulatorā un dzīvē. Laiki ir tiešām ļoti līdzīgi,” paskaidroja Odorovskis.
Jaunās paaudzes autosportisti visi kā viens saka, ka viņi iespēju robežās izmanto simulatorus un tiem redz potenciālu.
Viņi paskaidro, ka šādā veidā iemācies trases, līkumus, atrodi savus bremzēšanas punktus un noslīpē precizitāti – katrā konkrētajā līkumā bremzē vienādi, paātrinies vienādi, trenē, kurā brīdī griezt stūri vai atlaist gāzes pedāli. Tās ir nianses, kuras, ierodoties sev jaunā trasē, zini jau iepriekš un nav jātērē tik daudz laika, lai ar visu iepazītos. Protams, mašīnā ir cita apkārtējā vide, citas sajūtas, taču, vismaz no braukšanas viedokļa, simulatori nu jau ir ļoti pietuvināti realitātei.
Arī Latvijas Automobiļu federācija izveidojusi darba grupu, kas strādās pie digitālā autosporta attīstības, un plānots, ka šī darba grupa kļūs par pilntiesīgu federācijas komisiju.
