Kamaniņu izlases treneris un mehāniķis Mārtiņš Rubenis iepazīstināja Latvijas Televīzijas "Sporta studiju" ar tehnikas jomā aizvadītās vasaras lielāko izaicinājumu – detaļu jaunajām divnieku kamanām.
"Augšējā braucēja kāju vieta, ko mēs no plastilīna izveidojām, pielāgojām, lai sportistam tiešām derētu kā tāds labi izgriezts uzvalks. Tas process ir tāds soli pa solītim," sacīja Rubenis. "Sākot no tā, lai pirmām kārtām būtu ērti, un tad tālāk jau modelējot, lai visam būtu sasaiste ar aerodinamiku. Mums šajā gadījumā interesē tikai iekšējais profils, jo tālāk jau, kad detaļu uzmodelē 3D programmā, tad biezumu veido, ņemot vērā tikai iekšējo profilu. Šis ir tāds pirmais process un, protams, plastilīns tādā ziņā ir ļoti ērts. Nogriez, liec klāt tur, kur atkal prasās, un visu tā soli pa solītim var izveidot.
Ko mēs visi bērnudārzā esam darījuši, to dara arī prototipēšanā.
Kad ir gatavs modelis, kas der, un sportisti ir pateikuši savu jāvārdu, varam turpināt. Tad no šī modeļa ejam jau tālāk uz nākamo istabu, kur ir 3D skeneris."
Rubenis smej, ka skenerim klāt neskaras, jo tas ir dārgs aparāts.
Nākamais posms ir iegūt nepieciešamo iekārtu digitālā formātā, paskaidroja RTU Zinātņu inovāciju centra produktu attīstības vadītājs Kristens Raščevskis.
"Mums ir 3D skeneris, ar kura palīdzību varam iegūt punktu mākoni, braucam apkārt detaļai ar lāzera staru. Šajā gadījumā ar mūsu skeneri līdz pat 25 mikronu precizitātei," uzsvēra Raščevskis. "Tādā veidā mēs spējam iegūt digitālo modeli. Mēs esam pat skenējuši visas kamanas, jo stāsts ir bijis arī par to, kā aerodinamika veidojas kamanām ar visu sportistu iekšā."
Rubenis neslēpj, ka
process ir diezgan garš un piņķerīgs, bet savā ziņā interesants, darbojoties ar prototipa skenēšanā iegūtajiem datiem.
"Jo labāk iesāc to visu un dabū maksimāli tuvu sākuma datus tādus smukus, tad, protams, tālāk ir vieglāk ar kamanu tikt galā un būvēt. Arī pielāgot visas pārējās detaļas," sacīja Rubenis. "Tiklīdz ir jādabū otra puse simetriski, digitālā pieeja ir tas, kas tiešām ļoti daudz palīdz. Tieši šis prototipēšanas process, ka vari kādu lietu izveidot, tad viņu uz 3D printera izprintēt, uzlikt jau uz kamanas virsū notestēt, der vai neder. Kad beigās sportists pasaka – jā šis ir tas, kas man der, tad jau domājam kā mēs veidojam pašu kompozīta materiāla formu, un tad jau kā viss process tālāk notiek ar līmēšanu."
RTU Dizaina fabrikas un kamaniņu izlases sadarbība sākās 2017. gadā. Rubenis nāca uz RTU, lai attīstītu pingvīnus, jeb nagliņas cimdu galos, kuras ir ļoti svarīgas brauciena startā.
Kamaniņu braucēju un RTU sadarbība ir bijusi nepārtraukta visus līdzšinējos sešus gadus.
"Tad sākām ragu galus [izgatavot], tad dažādus stiprinājumus," arvien aktīvāko sadarbību raksturoja Rubenis. "Visu tā – detaļu pa detaļai, soli pa solītim. Lielāko daļu kamanu dizainiskā viedokļa esam radījuši šeit. RTU un Dizaina fabriku, es šos puišus vairs neuztveru, ka nāku pie kāda kaut ko prasīt. Viņi ir daļa mūsu komandas, un mēs kopā strādājam, lai radītu tās lietas, ar ko mūsu sportisti var doties trasē."
3D skeneris, 3D printeris un lāzerierīce ļoti atvieglo kamanu sastāvdaļu izgatavošanu. Vācijā līdzīgu darbu veic 80 cilvēku komanda, bet Latvijā tie ir vien daži lietpratēji.
Rubenis pēdējos gados pat ir apzināti pārstājis rūpīgi pētīt citu valstu braucēju kamanas.
"Protams, garām ejot, tu redzi, kas, kur, kā [ar kamanām] ir noticis. Bet es saprotu, ka mums ir jāmeklē savs ceļš, jo, tiklīdz mēs sākam kopēt, mēs esam pussolīti aiz muguras, jo cilvēki strādā un rada kaut ko uz priekšu," uzsvēra Rubenis. "Ja mēs gribam būt tur pašā augšā, tad mums ir jādara tā, kā mēs paši to redzam."
RTU devums latviešu tehniku ir padarījis par vadošo pasaulē – tā kamanu līmeni raksturo izlases sportisti.