Rubenis stāsta, ka kamaniņbraucējiem vasarā ļoti svarīgi ir neaizmirst izjūtas, kādas pārņem, esot trasē un vadot kamanas. Tieši tāpēc siltajos mēnešos, kad Siguldas trases virāžas neklāj ledus, kamaniņbraucēji izmanto rollerkamanas, lai slīpētu braukšanas tehniku un pilnveidotu savu meistarību.
Mārtiņš lielākajai sabiedrības daļai, kura pastiprināti neseko līdzi kamaniņbraucēju iespētajam starptautiskajos mačos un Olimpiādēs, noteikti asociējas ar pirmo izcīnīto ziemas Olimpisko spēļu medaļu Latvijai pēc neatkarības atjaunošanas. Itālijas 2006.gada ziema Rubenim bija ļoti veiksmīga, jo Turīnas trasē tika izcīnīta bronzas medaļa četru braucienu summā. Startu pirms septiņarpus gadiem Rubenis šodien atceras ar smaidu un labām emocijām, bet atzīst, ka medaļa nepieder tikai viņam. Tas esot visas Latvijas panākums, tieši tāpēc viņš to dāvājis Latvijas Sporta muzejam, nevis nolicis mājās blakus citām trofejām.
Savu tehniku Rubenis vienmēr gatavojis pats - būvējis un sagatavojis kamanas startiem. Mārtiņš atzīst, ka mīlestība pret tehniku aizsākās jau bērnībā. „Es atceros sevi, mācoties Murjāņu sporta ģimnāzijā, un tās kamanas, kas bija iedotas, bija mantotas no iepriekšējām paaudzēm. Lai ar viņām varētu braukt, katram bija sava roka jāpieliek, taču Murjāņos tolaik nebija neviena trenera, kurš pats būtu bijis ievērojams kamaniņu braucējs,” saka Rubenis.
Šī vasara kamaniņbraucējam bijusi saspringta, bet Rubenis strādājis citādi kā iepriekš - viņš apzināti trenējās atsevišķi no pārējiem Latvijas labākajiem braucējiem, pievienojoties brāļiem Dukuriem un gatavojoties sezonai ar viņiem. Tik smagi kā šajā vasarā viņš neesot strādājis vēl nekad. „Vasara ir pagājusi ļoti labi un ļoti ātri. Es ļoti ticu, ka mēs vēl visu paspēsim,” norāda Rubenis.
Rubenis ir labi pazīstams arī ārpus sporta kā DJ Betons - alternatīvās mūzikas dīdžejs. Tāpat viņš ir zināms kā aktīvs cilvēks ar savu patstāvīgu viedokli sabiedrībai būtiskos jautājumos, piedalījies starptautiskās akcijās par cilvēktiesību ievērošanu Ķīnā. Vaicāts par mūziku un kad pēdējo reizi spēlējis plates, viņš teic, ka tas bijis ļoti sen, jo visa enerģija tiek ieguldīta, lai sasniegtu labu rezultātu februārī Sočos. Vaicāts par mērķiem, Mārtiņš saka īsi. „Man ir tikai viens mērķis Sočos. Zemāku latiņu es sev negribu nolikt. Es ticu, ka jūs visi saprotiet, par ko es runāju,” viņš piebilst.
Plašāku interviju ar Mārtiņu Rubeni par dzīvi, kamaniņām, mērķiem un dzīvi ārpus sporta klausieties jau sestdien raidījumā „Olimpiskā misija” pēc vieniem dienā. Raidījumā arī saruna ar Mārtiņa bijušo treneri Murjāņu sporta ģimnāzijā Jāni Ozoliņu.
