Lielākā atšķirība sezonā ir vide - treniņu režīms visur ir nemainīgs, bet prom no mājām visa komanda pastāvīgi ir kopā. Viss arī allaž ir pa rokai - gan komandas biedri un speciālisti, gan sadzīves lietas. Sacensību dienas Zirne parasti gaida, un viņai ir svarīgi labi justies, bet mājās šādu sajūtu ir viegli noķert. Vari darīt, ko vēlies - pagatavot brokastis, gulēt savā gultā un satikt sev tuvus cilvēkus, paskaidro Ulla.
Par visinteresantāko kamaniņbraucējas apģērba sastāvdaļu Ulla nosauc svina vesti - viņai tas ir papildu 10 kilogramu svars metāla klucīšos, un smaguma tērps mazliet līdzinās apakšveļai. Zirne paskaidro, ka pati ir salīdzinoši viegla, tādēļ papildu svars viņai nepieciešams ātruma īpašību uzlabošanai. Sportistei jāsagatavo arī aizsargmaska, kas no iekšpuses jāieziež ar šampūnu, lai brauciena laikā neaizsvīstu.
Pasaules kausa nedēļa Siguldā ir īpaša, jo visu laiku notiek sacensības un apkārt ir cilvēki, kas novēl panākumus mājas trasē, savas sajūtas atklāj Zirne. Sacīkšu sajūta ārzemēs un mājās būtiski neatšķiras, tomēr Siguldā papildu pozitīvas emocijas nodrošina apkārtējo cilvēku attieksme, viņa piebilst.
Startam jāsagatavo arī kamanas - atšķirībā no daudzām lielvalstīm Latvijas sportistes kamanas pazīst līdz pēdējai skrūvītei. Slieču gatavošana un aptecētāja pulēšana, kā arī dažādu uzlīmju līmēšana ir pašu ziņā, saka vēl viena izlases dalībniece Kendija Aparjode. Slieces kamanām nav viscaur vienādas - apaļākas priekšgalā un asākas vidū. Kendijai pietiek ar plaukstas pieskārienu lai saprastu, vai slieces būs gana ātras.
Siguldā sieviešu sacensībās Latvijas braucēju konkurencē Kendijai veicās vislabāk, iegūstot 5.vietu. Septītā bija Elīza Cauce, bet Zirne noslēdza pirmo desmitu. Turklāt Aparjode kopā ar savu brāli Kristeru Aparjodu un divnieka ekipāžu Oskaru Gudramoviču/Pēteri Kalniņu uzvarēja stafetē, iepriecinot daudzos trasē pulcējušos līdzjutējus.
