Pirms tam Maija trīs gadus pavadīja Francijā, cenšoties šajā valstī padarīt kamaniņu sportu atpazīstamāku, meklēt talantus un darīt citas lietas, lai attīstītu šo sporta veidu.
Maija gan atzīst – Francijā ziemas sports numur viens ir slēpošana, un šis sporta veids arī saņem lielu atbalstu. Bet ne trase, ne kamaniņu federācija nav bijusi ieinteresēta attīstīt kamaniņu sportu. Taču vismaz virzienu, kā attīstīt šo sportu, Maijai izdevies parādīt – ne velti divi atlēti augstā līmenī turpina startēt.
Tīruma neslēpj, ka Francijā viss bija pakārtots tūristu vajadzībām. Sportistiem laiks tika iedots pēc tūristiem, un citreiz varēja gadīties, ka netika uzliets ledus.
“Francijas posms lika palikt sportā, lika pārdomāt dzīvi, atpūsties,” atklāj Tīruma.
Tagadējais izaicinājums ir strādāt lielā komandā. Un Latvijā tāda ir – pavisam cits līmenis. Taču apgalvot, ka Maija Latvijā ir uz palikšanu, viņa nevar.
Šobrīd, strādājot par menedžeri, Maija skatās uz kamaniņu braucējām un atzīst, ka meitenes ir daudz draudzīgākas, nekā tad, kad pati bija sportā.
Mainījies ir arī līmenis un finansiālā situācija – vairāk naudas federācijai, nekā tas bijis iepriekš, un tas dod arī savādākas iespējas. “Agrāk mēs priecājāmies, ja uz sezonu iedeva vienu kombinezonu, tagad var prasīt jaunu uz katrām sacensībām,” kā piemēru min Maija.
Līmenis ir audzis, taču lepoties ar daudzām medaļām kamaniņu sportisti nevar, kā to varētu darīt bobslejisti un skeletonisti. Maija uzsver, ka bobslejā un skeletonā ir lielāka vienlīdzība, ko nosaka noteikumi, savukārt kamaniņu sportā ir mazāk ierobežojumu. Līdz ar to valstis, kurām ir vairāk līdzekļu, var vairāk eksperimentēt.
“Mūsu sporta veids nav negodīgs, bet savādāks,” pauž Tīruma,
norādot, ka kamaniņu sportā uzvar tie, kam vairāk naudas un idejas. Ja lielās valstis attīstoties lieliem soļiem, tad Latvija maziem solīšiem tipinot pakaļ. Idejas esot, taču līdzekļu, lai izmēģinātu visas, gan ne. Taču sūdzēties Latvijas kamaniņu braucējiem arī neesot pamata – cik olimpiskajās spēlēs mūsu sportistiem ir medaļas!
Tuvojoties pasaules kausa posmam Siguldā, Maija uzskata, ka, iespējams, tas, ka sacensības notiks mājas trasē, kur būs apkārt gan radi, gan draugi, gan līdzjutēji, sportistus varētu iedvesmot parādīt pēc iespējas labākus rezultātus.
Taču šogad Latvijas kamaniņu braucējiem pieklibojot stabilitāte. “Jo mazāka stabilitāte, jo lielāks saspringums iekšā,” atklāj bijusī sportiste. Līdz ar to sportisti saspringstot, domājot par rezultātu, un nespēj izbaudīt pašu braucienu.
