Latvijas Kamaniņu sporta federācijas (LKSF) prezidents Klāvs Vasks sarunā ar Latvijas Televīzijas "Sporta studiju" uzsvēra, ka atšķirībā no brāļiem – citiem ledusrenes sporta veidiem – piramīda kamaniņu braukšanā jau iepriekš ir bijusi izveidota.
"Galvenais izaicinājums valsts sporta politikas jomā ir saglabāt šos resursus, naudu, lai mēs to piramīdu varētu turpināt attīstīt. Es teiktu, ka tas ir izaicinājums numur viens," uzsvēra Vasks.
Klāvs Vasks ir uzņēmējs – viņš ieņem vadošus amatus trīs lielos uzņēmumos, pats savulaik trenējies kamaniņu sportā. Par LKSF prezidentu Vasks kļuva jūlijā un revolūciju neveica, jo piramīda strādā.
LKSF ģenerālsekretārs Kristaps Mauriņš atzina, ka
kamaniņu sportā pāreja no viena līmeņa uz nākamo ir diezgan veiksmīga.
"No katra līmeņa atlasās tie labākie, iet uz nākamo līmeni, līdz beigu beigās mēs dabūjam pasaules klases sportistus," paskaidroja Mauriņš.
Par bērnu un jauniešu trūkumu nodarbībās nesūdzas kamaniņu sporta treneris Riks Kristens Rozītis.
"Godīgi pateikšu – man jau tagad ir grūti," teica Rozītis. "Kad atnācu uz Siguldu trenēt, bija astoņi bērni. Tagad man grupā ir 24 bērni – tas ir reiz trīs [vairāk] gada laikā."
Rozītis pērn 28 gadu vecumā beidza karjeru, jo paškritiski saprata, ka nespēs pasaulē cīnīties par goda pjedestālu. Viņš uzreiz sāka trenēt bērnus. Rozīša vadībā bērni mācās braukt un apgūst pirmās iemaņas kamanās.
"Viss ir veidots tā, lai arī mēs tiekam braukt pa trasi, lai mums ir nodrošināti treniņu apstākļi. Jaunie var gatavoties. Tas ir pirmais pakāpiens, otrais pakāpiens – Murjāņu Sporta ģimnāzija, un pēc tam jau mēs ejam uz Latvijas izlasi," pastāstīja Rozītis.
Drīz pēc Rozīša par karjeras beigām paziņoja vēl vairāki kamaniņu braucēji, arī brāļi Andris un Juris Šici un Elīza Tīruma. Tas gan izlasi nav izsitis no sliedēm –
paaudžu maiņa kamaniņu sportā ir gana regulāra un bez lielām plaisām.
"Kāds būs pirmais gads pēc paaudžu maiņas, to mēs redzēsim tikai sezonas beigās. Es domāju, ka visam jābūt kārtībā," cerīgi nākotnē raugās Mauriņš. "Katrā disciplīnā mums ir spēcīgi, talantīgi sportisti, kas jau ir sevi pierādījuši uz lielās kamaniņu sporta skatuves. Ir gan tituli, gan medaļas. Es domāju, ka jauna, bet spēcīga komanda mums šogad būs."
Kamaniņu sporta treneris Pēteris Kalniņš nav vairījies arī no citiem darbiem.
"Ir bijis tā, ka jāiet stroikā pastrādāt, lai varētu sevi pabarot. Ir arī draugiem visādas firmas, kur aiziet palīgā piestrādāt. Man vasarā ir savs mazais biznesiņš – zāles pļaušana, iekopšana. Diezgan sakarīgi viss notiek, pa vasarām es tur šo to padaru," teica Kalniņš. "Es nevaru sūdzēties, ka man būtu tikai sports, sports, sports. Ja beidzas sports, tad sēdi mājās un domā, ko darīt, teiksim, tādā bomžu līmenī. Ja tu nodokļus neesi maksājis, nevari bezdarbnieka pabalstu dabūt, tad sēdi un attopies, ka tu vairs nekas neesi."
Kalniņš kamaniņu sportā brauca divniekā kopā ar Oskaru Gudramoviču. Viņi startēja atzīstamā līmenī, bet beidza karjeru pirms Pekinas ziemas olimpiskajām spēlēm.
Kamaniņu braucēji ir no tiem, kas aktualizē Latvijas Olimpiskās vienības atlētu problēmu – kopš 2008. gada viņi nesaņem darba algu, bet pabalstu, no kura nodokļi netiek maksāti.
Kalniņš neslēpj, ka tāda sistēma var radīt sarežģījumus ārpus sporta.
"Esi bankā, un tev saka: "Sorry! Mēs redzam, ka finansējums tev ir nācis, bet tev nav nekādi nodokļi maksāti." Tad ir tā, kā ir," atzina Kalniņš.
Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Juridiskā dienesta vadītājs Raitis Keselis pastāstīja, ka pašreizējā sportistu atbalsta sistēmā ir iecerētas izmaiņas. Kamaniņu sportisti arī ir piesaistīti Valsts policijai, lai vismaz no šī atalgojuma maksātu nodokļus.
"Mūsu [LOK] šī gada valsts budžeta līdzekļu pieprasījumā, kas gatavots uz nākamo – 2023. gadu, ir iekļauts pilnīgi citāds mehānisms, kā šo atalgojumu maksāt, iekļaujot visu nepieciešamo sociālo nodokļu un nodevu maksājumu, arī iedzīvotāju ienākuma nodokļu maksājumus," teica Keselis. "Mums ir nepieciešams divreiz vairāk naudas, lai sportistiem pabalstu vietā varētu maksāt ar visiem nepieciešamajiem nodokļiem apliktu ienākumu."
Kamaniņu sports ir izcēlies ar to, ka izlasei labāk sokas, kad tajā nav galvenā trenera.
LKSF ģenerālsekretārs Mauriņš pastāstīja, ka izlases mehānismā katram ir sava loma.
"Mēs darbojamies uz katru gaidāmo sezonu, varbūt uz visiem četriem gadiem olimpiskā cikla ietvaros pēc iepriekšējā modeļa. Katrs ir atbildīgs par savu lauciņu," uzsvēra Mauriņš. "Ja ir kādi lielie, nopietnie lēmumi, tad visi nāk kopā, vienojas. Līdz šim nav bijusi tāda situācija, ka treneri savā starpā nevarētu atrast kopsaucēju un nonākt pie labākā lēmuma."
Pieaugušo izlasē sportistu vidējais vecums ir 22 gadi. Tātad 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs praktiski visi sportisti būs optimālajā vecumā. Tas iespējams tikai tāpēc, ka kamaniņu sportā ir pietiekami liela masveidība bērnu vecumā.
