Sezonas pēdējā posmā Sanktmoricā latvieši izcīnīja dubultuzvaru – Plūme un Bots palika nepārspēti, bet brāļi Andris un Juris Šici bija otrie. Tas bija vēsturisks brīdis Latvijas kamaniņu sportā.
Bots sarunā Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" atzina, ka sezona izdevās šokējoši laba, un ekipāžai jau pēc Eiropas čempionāta medaļu izcīnīšanas bija milzīgs emocionālais pacēlums. Savukārt Plūme piebilda, ka pirms sezonas tik lieli panākumi šķistu neiespējami, taču tie nav no gaisa nokrituši, jo ieguldīts liels darbs.
Pirms gada Mārtiņš un Roberts nemaz netika pie starta Pasaules kausā, jo Latvijas rangā bija ceturtais divnieks.
Mārtiņam ir 21 gads, bet Robertam – 20 gadu. Junioru vecumā viņu lielākais panākums bija 4. vieta Pasaules kausa kopvērtējumā pirms diviem gadiem un otrā vieta junioru čempionātā stafetē. Ienākšana pieaugušo konkurencē neko spožu nesolīja.
Blāvā iepriekšējā sezona rosināja pārdomas, un Plūme nonācis pie secinājuma, ka nevēlas tikpat necili turpināt. Tas deva stimulu ekipāžai iet un strādāt. Puišiem savā ziņā paveicās – viņi smagi strādāja un rezultāts bija redzams ļoti ātri. Viens no uzdevumiem bija Robertam nodzīt svaru, bet Mārtiņam to pieaudzēt.
Plūme nometa 13 kilogramus un trenējās smagāk nekā jebkad iepriekš. Bots neslēpj, ka viņam ar pieņemšanos svarā tik labi nav sekmējies, tomēr ekipāžai visi rezultāti uzlabojās.
Starta rāvieni estakādē pirms sezonas jau rādīja ieguldītā darba efektu.
Zaudētais svars atraisīja rokas variācijām ar svina jostām, meklējot ekipāžas smaguma centru. Tagad, to pabīdot vairāk uz kājgali, kamanas skrien ātrāk. Turklāt ar papildu svaru starta rāviens izdodas tikpat ātrs, kas duetu iepriecina.
Divnieku ekipāžās ir ierasts, ka virsējais braucējs, kurš distancē vairāk stūrē, sezonas gaitā atbild par slieču sagatavošanu. Taču Roboti dara pretēji. Lielos tehniskos darbus kamanām vairāk uzņemas Mārtiņš, bet Plūme gādā par sliecēm.
Kamaniņu braukšanas treniņi Mārtiņam un Robertam sākās dzimtajos Ropažos, Ingrīdas Amantovas vadībā pirms 10 gadiem.
Taču tolaik bija tik daudz darāmā arī ārpus skolas un treniņiem! Ziemā bija ne vien jāšļūc no kalna vai pa trasi, bet jāsoļo uz dīķi hokeju spēlēt. Iedvesmojušies no televīzijā redzētā, jau ceļā puikas sarunājuši, ka būs jākaujas. Mārtiņš gan atceras, ka svarīgākais bijis nomest nūju un cimdus, bet vicināt dūres aukstumā bieži vien vairs nav gribējies. Tā vietā pasmējušies un kopā padzēruši līdzpaņemto tēju.
Viņi ir draugi kopš bērnudārza laikiem. Arī plūkušies un strīdējušies ir pa īstam. Pirmais piegājiens vienās kamanās nemaz neizdevās. Otrais jau ilgst piecus gadus un rādās daudzsološs, bet, visticamāk, arī pirms olimpiskās sezonas par vietu Latvijas izlasē Robotiem būs vēl jācīnās.
