Kristers atzina, ka sacensību režīmā šis bija agrākais rīts, taču iepriekšējās sezonās tas nav bijis nekas neierasts. Sacensībās gan nogāja greizi – Aparjods otrajā braucienā kļūdījās un piekāpās Rikam Kristenam Rozītim.
Uz “Sporta studijas” jautājumu, vai žurnālistu klātbūtne nav nozagusi Kristeram zelta medaļu, sportists tik atsmēja, ka nē – arī Pasaules kausa posmos žurnālistu esot apkārt daudz un dažkārt rodoties sajūta, ka sportisti ir “zem lupas”.
Kristeram 24. februārī palika 21 gads, un aiz muguras otrā sezona pieaugušo konkurencē. Pirms diviem gadiem viņš atkārtoja sava trenera Mārtiņa Rubeņa iespēto un kļuva par pasaules junioru čempionu. Šogad savā ziņā viņš Mārtiņu apsteidza – izcīnīja bronzu Eiropas pieaugušo čempionātā – pirmo Eiropas medaļu vīru sacensībās Latvijai, un tā nenāca viegli.
Ja salīdzina ar junioru vecumu, tagad esot šis tas pamanījies treniņos un kamanu sagatavošanā, bet, izejot uz starta, Kristeram galvā esot vienkāršas domas, atzina sportists.
Rubenis slavē Aparjodu par veiksmīgi aizvadīto sezonas otro pusi, bet pirmajā ir gājis dažādi. Sāpīgākā neveiksme tika piedzīvota pasaules čempionātā – Kristera pāragrais starts stafetē pievīla visu komandu. Kaut kas esot imitējis skaņu, kas rodas, atveroties vārtu sistēmai. Ar to arī viss bija beidzies. Bet škrobe bijusi liela par stafeti.
Kristera un trenera Rubeņa attiecības jaucot telefons. Proti, ja jau telefons izlādējoties pa vienu dienu, tad kas notiekot ar sportista galvu. Tādēļ Mārtiņš iesaka vismaz vakaros likt telefonu laicīgi malā.
Kristera nepilnus divus gadus vecākā māsa Kendija aizvadījusi stabilu sezonu, un punktu sezonai viņa pielika, izcīnot savu pirmo Latvijas čempiones titulu. Kendija atzīst, ka pirms sacensībām nespēj būt tik mierīga kā mazais brālis. Toties, kad brauc otrs, uztraukumi ir abiem.
Ja par nākotnes sapņiem un vīzijām, tad mierīgi – soli pa solim. Šāds plāns Kristeram piestāv. “Es domāju, ka viņš ir spējīgs sasniegt jebko, par ko viņš, iespējams, šobrīd var tikai sapņot,” teic Rubenis.
