Kopā Latvijas vīriem kamaniņbraucējiem Sočos bija seši treniņbraucieni – nu jau tieši tādā trasē, kādai tai būtu jābūt sacensībās par olimpiskajiem tituliem. Pirmajos no tiem dažādo starta laiku un grupu dēļ grūti spriest par spēku samēru, taču mūsējie nebija ne īsti priekšgalā, ne arī pie pēdējiem. Tāpēc treneris Pēteris Cīmanis saka un vērtē šādi:
Viegli nebūs. Treniņos mūsējie joprojām vairākos posmos meklēja risinājumus vairākām virāžām un joprojām ir posmi, kuri var patraucēt patīkamam rezultātam. Tiesa, nav tā, ka nav skaidrs, kas darāms un pie kā jāpiedomā. Stāsta Turīnas olimpisko spēļu bronzas medaļnieks Mārtiņš Rubenis.
Līdzīga attieksme pret trasi un to, kā to labi izbraukt ir arī Ināram Kivleniekam. Tieši viņam pēdējos treniņbraucienos bija ātrākie laiki no trim mūsējiem.
Inārs spriež, ka viņam par paveikto Sočos gandarījums būtu tad, ja izdotos sasniegt sezonas labāko rezultātu. Un viņam ir savas stiprās puses. Kamaniņu sporta zinātāji jau ir pieraduši, ka pēdējā laikā pieredzējušajam Mārtiņam Rubenim starts ir bijis diezgan lēns, kamēr Kivleniekam un Kristapam Mauriņam tieši tur ir zināmas priekšrocības. Taču, lai spētu cīnīties ar vāciešiem, un jo īpaši ar mājiniekiem ar viņu līderi Albertu Demčenko priekšgalā, ar labu startu vien nepietiks.
Vai Latvijas līdzjutēji kamaniņu trasē var sapņot par medaļu? Sportist un treneri par tādām lietām pārāk skaļi nerunā. Pēteris Cīmanis:
Krietni plašāk un mūsu sportistu un treneru sacīto gan šoreiz pie kamaniņu trases, gan vēlāk arī citos notikumos Sočos klausieties Latvijas sabiedriskā medija lsm.lv mājas lapā Soču sadaļā,
