“Šādā līmenī sports paņem ļoti daudz resursu. Ne tikai fizisku, bet galvenokārt emocionālu un arī finansiālu. Ja fiziski, spītējot traumām, būtu spējīga turpināt, tad morāli apzinos, ka sports man vairs nedod to atgriezenisko enerģijas plūsmu un piepildījumu, kas ļautu strādāt ar pilnu atdevi arī turpmāk,” norādīja Zirne.
2014. gadā Zirne ieguva 18. vietu sieviešu individuālajās sacensībās savās pirmajās olimpiskajās sacensībās ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos. Savukārt 2018. gadā olimpiskajās spēlēs Phjončhanā, Dienvidkorejā, viņai bija 12. vieta sieviešu individuālajās sacensībās un 6. vieta komandu stafetē.
Zirne savas karjeras laikā spējusi veiksmīgi cīnīties vietējās, Eiropas un pasaules mēroga sacensībās. 2012. gadā viņa ieguva pirmo nozīmīgo godalgu – 3. vietu pirmajās Pasaules Jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs Austrijas pilsētā Insbrukā, kur viņa atklāšanas ceremonijā arī nesa Latvijas karogu. Togad Zirnei bija arī 1. vieta Pasaules kausa kopvērtējumā jauniešu konkurencē.
Zirne bijusi 1. vietas ieguvēja junioru Pasaules čempionātā komandu stafetē Lillehammerē, Norvēģijā 2015. gadā. Pēc dalības savās otrajās olimpiskajās spēlēs 2019. gadā viņa ieguva 6. vietu pasaules čempionātā Vinterbergā, Vācijā, kā arī 3. vietu Eiropas čempionātā komandu stafetē Lillehammerē 2020. gadā.
Kamaniņu braucējas sacensību plejādē var izcelt arī iegūto 7. vietu Eiropas čempionātā, kas notika Siguldā 2021. gadā.
Kā siguldiete viņa kopā ar Martinu Dukuru ir arī ieguvusi titulu “Siguldas Gada sportists 2015”.
“Būt sportistam Latvijā diemžēl nedod drošības sajūtu, stabilitāti un garantiju, ka ieguldītais darbs un rezultāti nesīs arī paredzamus ienākumus, lai izdzīvotu un varētu plānot savu dzīvi uz priekšu. Šādi var dzīvot, kamēr esi pavisam jauns, kad nav jāmaksā rēķini un jādomā par nākotni. Taču šobrīd ir laiks meklēt jaunus izaicinājumus dzīvē,” par savu lēmumu noslēgt karjeru atzīmēja Ulla Zirne.
