Latvijas junioru izlases treneris Aivars Kalniņš uzsver, ka Aparjodam ir visi dotumi, lai kļūtu par profesionāli un izcīnītu vēl daudz augsta kaluma medaļu.
Vislielākā noteikti šajās sacensībās bija psiholoģiskā slodze, kas Aparjodu nesalauza. Šādā vecumā viņa parādītā noturība un stabilitāte ir retums. Kristers pats gan teic, ka viss izdarīts pēc plāna.
Rubenis pēc sportista karjeras beigām ārzemēs darbojās ar kamaniņu sportu nesaistītās lietās. Atgriežoties un kļūstot par Latvijas izlases treneri, viņš uzreiz savā paspārnē paņēma toreiz vēl 16 gadus veco Aparjodu. Nejauši jauša tikšanās, gluži kā Jāņa Streiča kinofilmā „Likteņdzirnas” bija Edukam un Beisikam. Vai Aparjods būs Rubeņa „dzirnavu mantinieks”?
Aparjoda psiholoģiskā noturība ir apbrīnojama un latviešu sportistiem neraksturīga. Pēc uzvaras viņš Latvijas Radio teica, ka pirms sacensībām vien jāuzliek austiņas un jāpaklausās atbilstoša mūzika. Tā, lai nekas tevi neietekmē ceļā uz mērķi.
Protams, bez Aparjoda aizvadītajā nedēļas nogalē Siguldā sacentās arī meitenes un divnieki. Stafetē Latvijai augstā ceturtā vieta. Tomēr gan meitenēm, gan pārējiem puišiem vēl būtu jāstartē pie jauniešiem, jo viņiem ir 14 un 15 gadi. Tāpēc arī šoreiz rezultāti nebija tik augstvērtīgi. Bijušais pieaugušo izlases treneris Pēteris Cīmanis uzskata, ka nākotnē no šiem jauniešiem izaugs augstas klases sportisti.
