Olimpiskās debijas gaidās ar sapni par sešiem zirgiem. Intervija ar jātnieku Kristapu Neretnieku

Šovasar Tokijas olimpiskajās spēlēs Latvija būs pārstāvēta daudzos sporta veidos, bet sagaidāma arī kāda unikāla debija. Pirmoreiz neatkarīgas valsts vēsturē sarkanbaltsarkanais karogs plīvos jāšanas parkā, kurp pošas Kristaps Neretnieks ar zirgu ''Moon Ray'', lai startētu šķēršļu pārvarēšanā. 

Starptautiskās Jātnieku federācijas (FEI) jaunākajā rangā Neretnieks ieņem 97.vietu, iekļūstot TOP 100 sporta veidā, kur līderi un prominenti konkurenti startē miljoniem vērtos zirgos un budžeta jautājumi nav viņu dienaskārtībā.

Jau rudenī pēc sezonas spraigākās daļas Neretnieks bija itin drošs, ka olimpiskās kvalifikācijas reitingā ir izdevies veiksmīgi sasniegt mērķi. Neatlaidīgais sportists intervijā LSM.lv spožas zvaigznes olimpisko medaļu izskatā nesolīja, bet sarunā viņa apņēmība neapstāties ceļā pretim virsotnēm bija jaušama ik mirkli.

ĪSUMĀ:

Gundars Galkins: Cik nozīmīgas jāšanas sportā ir olimpiskās spēles? 

Kristaps Neretnieks: Jāšanā ir daudz dažādu turnīru un līgu, bet olimpiskās spēles ir pašā virsotnē, pats augstākais un prestižākais. Nākamais nozīmīgākais ir pasaules čempionāts, kas arī notiek reizi četros gados. Trešais grūtākais ir reizi divos gados rīkotais Eiropas čempionāts, bet tālāk ir Pasaules kausa fināli, kas notiek ik gadu. Tālāk jau seko piecu zvaigžņu un "Masters" turnīri. 

Ceļazīmi uz Tokiju izcīnīji kā individuāli labākais Austrumeiropas kvalifikācijas zonā...

Vienam no maniem sīvākajiem konkurentiem punktu vākšanā Polijas jātniekam zirgs pavasarī guva traumu, bet kvalifikācijā var startēt tikai ar vienu zirgu. Aprīļa beigās abi bijām labākie un konkurējām par pirmo vietu [kvalifikācijas grupā]. Pēc zirga traumas viņš pusgadu izlaida, līdz varēja atsākt trenēties.

Vai olimpiskajās spēlēs jāstartē ar to pašu zirgu, ko kvalifikācijā?

Ja ir vēl kāds cits tikpat labs zirgs, var vest divus. Kvalifikācija ir izpildīta un atliek vien tīri izlekt ar otru zirgu kādu pieczvaigžņu turnīru, lai parādītu, ka vari arī ar to tikpat labi startēt. Tad ir zaļā gaisma un var braukt ar otru zirgu. 

Man otra tāda zirga nav un neizskatās, ka varētu uzreiz nez no kurienes uzrasties.

Tātad ''Moon Ray'' būs olimpiskais debitants?

Darīsim visu iespējamo, lai ''Moon Ray'' saglabātu veselību un labāko formu līdz olimpiskajām spēlēm. ''Moon Ray'' pašlaik ir 14 gadus vecs, viņš ir augstākajā punktā un ceru, ka līdz 17 gadiem startēs, bet spēka gadi drīz jau būs aiz muguras. Ja iegādājas jaunu sešus gadus vecu zirgu, tas jātrenē trīs gadus, lai varētu lēkt lielos šķēršļus. 

Jākonkurē pret Bila Geitsa un Brjūsa Springstīna rocību 

Kā augsta līmeņa jātnieks tiek pie zirga? Zirga īpašnieks meklē jātnieku vai otrādi?

Nav konkrētu shēmu, viss var notikt ļoti dažādi. Parasti viens otru meklē un satiekas sacensībās. Katram zirga īpašniekam arī ir savas intereses, viens jātnieks patīk labāk, cits mazāk. Ir jātnieki no ļoti situētām ģimenēm, kas var atļauties visu nepieciešamo. Piemēram, Stīva Džobsa meitai Evai ir sapirkti ļoti labi un dārgi zirgi. Viņa startē augstākā līmeņa sacensībās un sasniedz labus rezultātus. Tāpat Brjūsa Springstīna meita Džesika, arī Bila Geitsa meita Dženifera ir gandrīz tikpat laba jātniece kā Eva Džobsa. 

Eva Džobsa Nāciju kausa sacensībās

Kā latvieši nonāk vienā kompānijā ar tik nodrošinātiem konkurentiem?

Mums Latvijā ar kapitālu ir stipri grūtāk (smejas). Sporta veids nav tik populārs. Naudu sportā galvenokārt iegulda basketbolā vai hokejā, vēl kādam ir autosports. Vairāk nekas pāri nepaliek.

Zirgu sports Latvijā nav tik populārs un izsenis nekad nav bijis. 

Par zirgu audzēšanu gan dzirdam kā par attīstītu nozari...

Zirgu audzēšana mums ir ļoti labā līmenī, tirgo uz ārzemēm un no visa reģiona brauc uz Latviju pirkt zirgus. Nav gan tā, ka tie visi ļoti augstu lektu, ir dažāda līmeņa, bet zirgaudzēšanā viss notiek. Mums trūkst ieguldījumu, lai jaunie sportisti mācītos, tiktu pie labākiem zirgiem un startētu Eiropā, kur varētu mācīties. Es līdz Eiropas līmenim izaugu tikai tādēļ, ka sāku sadarboties ar krieviem, kam bija labi zirgi. 2012.gadā aizbraucu uz Eiropu, trenējos blakus labākiem jātniekiem un no viņiem mācījos. Līdz pacēlos līdz viņu līmenim un tur esmu. 

Cik zirgu ir Tavā redzeslokā?

Lai reāli varētu cīnīties un iekļūt pasaules ranga TOP 30, optimāli vajadzētu trīs zirgus uz "Grand Prix" 160 centimetru augstiem šķēršļiem, bet pašlaik man ir viens. Vēl trīs zirgus vajadzētu, kas stabili spētu lēkt 150 centimetru šķēršļus un katrā maršrutā konkurētu cīņā par godalgām, krājot punktus.

Ar šādiem 5-6 zirgiem esmu pārliecināts, ka būtu pasaules 30 labāko jātnieku vidū.

Varbūt pēc kāda laiciņa būtu arī divdesmitniekā un pat desmitniekā. Pasaules rangā punktus 2019.gadā sakrāju praktiski ar vienu zirgu - ''Moon Ray''. Būtu man trīs mūnreji, jau būtu trīsdesmitniekā, vēl pāris zirgi - jau TOP 10.

Ar TOP 100 rangā nepietiek, lai zirgu īpašnieki izteiktu piedāvājumus?

Esmu uzkrājis pietiekamu pieredzi, lai stabilu līmeni sasniegtu ar ikvienu zirgu. Bila Geitsa meitai ir vienkārši nopirkt gatavu zirgu par trīs miljoniem, kāpt mugurā un aizjāt. Bet pārsvarā profesionāli jātnieki pasaulē tomēr cenšas saprasties un pilnveidot kādu līdz galam neiestrādātu zirgu, pieslīpēt, un pēc gada vai diviem viņš ir gatavs "Grand Prix" līmeņa zirgs. Kas turklāt nemaksā nemaz tik dārgi - simt vai pārsimt tūkstošu eiro, varbūt pat tikai 50 tūkstošu. 

Labs jātnieks zirga vērtību paceļ vairākkārtīgi...

Tāpēc zirgu īpašnieki meklē labus jātniekus...

Kas ir ''Moon Ray'' īpašnieks?

Latviešu čalis, kas visu dzīvi dzīvo Čehijā. Viņa mamma ir latviete, tēvs - ukrainis, un ģimene Čehijā darbojas biznesā. Ģimene nopirka ''Moon Ray'' dēlam, kurš ar zirgu startēja trīs gadus, bet juta, ka nebūs profesionāls jātnieks un iestājās universitātē. Satikāmies un vienojāmies par sadarbību. Tas nenāca viegli, esmu ieguldījis milzu darbu, visas pūles un pilnīgi visus savus resursus, lai tikai ''Moon Ray'' būtu manā stallī un es varētu ar viņu startēt. Nav tā, ka man viņu iedeva un teica - še, brauc.

Naudas balvas nopelna zirgs savam īpašniekam

Izrādās, ka jāšanas sportā naudas balvas rezultātu tabulā attiecas uz zirga īpašnieku, nevis jātnieku...

Mūsu sporta veidā galvenais sportists ir zirgs, jātnieks ir drīzāk pilots vai stūrmanis.

Īpašnieks zirga uzturēšanā sedz visus izdevumus, kas ir milzīgi, tādēļ pašsaprotami, ka naudas balvas aiziet viņam. Tā ir oficiāli pieņemts. Īpašnieks no naudas balvas nomaksā nodokļus, kas atkarībā no valsts ir apmēram 20-30%, sedz daļu savu izdevumu, kāda daļa tiek arī jātniekam, palīgiem, vetārstiem un visai komandai. 

Kristaps Neretnieks

Profesionāls jātnieks lielākoties iztiek no daļas prēmiju naudas, ko saņem no naudas balvām?

Varu tikai minēt, ka lielākoties tā varētu būt. Bieži vien jātnieki strādā arī zirgaudzētavās vai pie zirga īpašnieka kā štata darbinieki ar noteiktu algu. Var būt dažādi risinājumi, bet Latvijā mums sportistiem tādas iespējas nav. 

Vai sacensībās jātnieka vienīgais pienākums ir starts maršrutā?

Zirgu galvenokārt pieskatu es, tā ir mana lielākā atbildība. Man ir ļoti uzticams palīgs, kas zirgu baro, aprūpē no agra rīta līdz vēlai naktij. Mēs esam galvenie partneri, kas visvairāk ir atbildīgi par zirga veselību, sportisko formu, kaitēm un traumām. Jāizdara viss, lai zirgs varētu sacensībās parādīt labāko sniegumu.

Jātnieks olimpiskajā delegācijā būs kas nepieredzēts neatkarīgās Latvijas valsts vēsturē...

PSRS izlases sastāvā 1988.gadā Seulā startēja Sergejs Šakurovs. Viņš 1992.gadā bija arī tuvu tam, lai startētu Barselonā jau kā neatkarīgas Latvijas sportists, bet pietrūka resursu. Jāšanas sportā kvalificēšanās olimpiskajām spēlēm ir milzīgs sasniegums.

Lielajā sportā esmu septiņus gadus, arvien uzlaboju savas prasmes, krāju pieredzi un divus gadus trenēju ''Moon Ray''. Tas ir ilgā laikā kaldināts panākums.

Gribētu arī cerēt uz olimpiskajām medaļām, bet zinu, cik tas ir sarežģīti. Protams, gatavosimies un cīnīsimies, lai parādītu visu, uz ko esam spējīgi. No medaļu prognozēm gan atturēšos - startē 60 jātnieki no valstu komandām un vēl 15 dalībnieki no atsevišķām valstīm. Vislabākie no labākajiem jātniekiem un zirgiem.

Latviju jāšanas sportā vēl tikai iepazīst

Jāšanas sporta pasaulē Latviju pazīst?

Latvijā nav profesionāla jāšanas sporta pasaules līmenī. Ļoti pieredzējis sacensību galvenais tiesnesis Beļģijā "Masters" turnīrā - tas ir augsts līmenis - sauca mūs uz apbalvošanu par 6.vietu "Grand Prix". Viņš skatījās uz mani lielām acīm un prasīja, no kurienes esmu. No Latvijas? Kur tas atrodas? Jāšanas sportā ļoti respektēts kungs, bet par Latviju viņam bija pirmā dzirdēšana. Tagad viņš zina, kur ir Latvija. Esmu vienīgais, kurš jāšanas sportā Latvijas vārdu nes pasaulē, kur Latviju un jāšanu kopā nesaista. Būšu lepns pārstāvēt Latviju olimpiskajās spēlēs, bet ļoti daudz darba jau ir ieguldīts iepriekšējos gados. 

Kristaps Neretnieks

Vai Tavi 30 gadi ir jātniekam optimāls vecums?

Jūtos jau pieredzējis un labā formā. Kā profesionālis šajā sporta veidā. Pirms trim, četriem gadiem mācījos no citiem jātniekiem, pētīju katru niansi. Rezultāti liecina, ka esam guvuši panākumus. Neuzskatu, ka es jau būtu karjeras pusē. Drīzāk pirmās trešdaļas augšā.

Esmu iekrājis zināšanas un pieredzi, bet vēl turpināšu augt.

Jāšanā arī konkūrā jātnieki startē vēl 50-60 gadu vecumā. Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs brits Niks Skeltons uzvarēja 58 gadu vecumā un līdz ar to arī beidza karjeru.

Ja Tev pašam jāizaudzina labs zirgs, tas varbūt palīdz jums saprasties?

Jā, Džobsa meitai nebūs tādas ķīmijas ar zirgu, lai arī viņai ir treneri un konsultanti. Ir dabas dots talants, kas ar laiku attīstās. Ir jāsajūt ķīmija, Protams, kaut ko var pateikt arī pēc zirga izskata, bet, sākot strādāt, jāskatās reakcijas. Ir jāsajūt, vai ņemt to zirgu un ieguldīt savus līdzekļus, lai strādātu kopā. Tā ir liela loterija. Nesen sāku sadarbību ar diviem jauniem zirgiem, ar abiem Maskavā izcīnīju uzvaras. Šī izvēle ir attaisnojusies.

Panākumu pamats - jātnieka un zirga attiecību ķīmija 

Vai jātniekam jāpielāgojas zirgam, vai arī zirgam jāpakļaujas jātnieka prasībām?

Vislabākie jātnieki gan mazliet zirgu uzlabo, gan pielāgojas paši. Ir arī tādi, kas grib zirgu simtprocentīgi pakļaut savam jāšanas stilam. Tad daudzi zirgi nepakļaujas, salūst, labākie zirgi ir paši par sevi. Vai nu jātnieks mācēs ar viņu saprasties, vai ne. Ķīmija ir ļoti no svara, to nevar izskaidrot. Jābūt Dieva dotai sajūtai, kas, gadiem ejot, arvien jāpilnveido. Esmu zirgā 20 gadus, saprotu viņu katru kustību treniņos, katru reakciju uz šķērsli. Saprotu zirgu gandrīz vienmēr, un tas palīdz sasniegt labāku rezultātu.

Kāda panākumos ir zirga un jātnieka ieguldījuma proporcija?

Lielajā sportā rezultāts ir atkarīgs 70% no zirga, 30% no jātnieka.

Tiesa, ļoti labs jātnieks var uzvarēt arī ar viduvēju zirgu, bet, ja ir ļoti labs zirgs, uzvarai nevajadzēs vislabāko jātnieku. Ne vienmēr viss ir puse uz pusi. Visaugstākajā līmenī zirga talants ir ļoti vajadzīgs, lai uzvarētu. 

Kristaps Neretnieks Pasaules kausa sacensībās Tallinā

Vai jāšanā kādi uzskati ir mainījušies gadu gaitā?

Patīkami, ka ar katru gadu ir jauni noteikumi zirgu labturības interesēs. Sacensību rīkošanā, noteikumos. Nebija slikti arī iepriekš, bet tiesneši

arvien vairāk visā pasaulē cīnās par labākiem apstākļiem zirgiem, lai nepieredzējuši jātnieki nevarētu viņus sodīt, darīt pāri vai piespiest lēkt neatbilstoša augstuma šķēršļus.

Es allaž pret zirgiem esmu izturējies, cik labi vien iespējams, jo citādi man nebūtu rezultāta. Daudzi zirgi vienkārši baidās no lielā ūdens šķēršļa, kas palicis vairs tikai čempionātos, bet "Grand Prix" sacensībās vairs nav obligāts. Tokijā ūdens šķērslis būs, jo olimpisko zelta medaļu bez tā neizcīna.

Kāds ir kopējais līmenis jātnieku sportā Latvijā?

Sportisti cīnās par izdzīvošanu. Piemēram, Laurai Penelei ir jauni zirgi, viņa strādā un cenšas ar labu potenciālu nākotnē startēt Eiropā. Arī citi sportisti pūlas un strādā, bet pietrūkst atbalstītāju, labu zirgu un to īpašnieku, kas aizvestu uz treniņnometni, uz vairākiem mēnešiem sacensībām Eiropā. Latvijā ir viens divzvaigžņu Pasaules kausa posms, kas ir labi, bet uz Austrumeiropas fona tas ir pamaz. Lietuviešiem ir vismaz trīs tādi posmi, bet igauņi katru gadu oktobrī rīko tādas pašas sacensības kā lielisku šovu "Saku" hallē, kas arī latviešiem patīk. Daudzi gaida, kad beidzot "Arēnā Rīga" būs īsts jātnieku sporta šovs un svētki. Igauņi nav ļoti bagāti, bet spēj jau vismaz piecpadsmit gadus tik vērienīgas sacensības sarīkot. Foršs ir arī mūsu Rīgas posms, bet tas notiek vasarā un ir savādāk.

Bez ģimenes turības un naudīgu mecenātu atbalsta 

Kas pašam visvairāk palīdzēja sasniegt pašreizējo līmeni?

Noteikti bez kāda Dieva dota talanta nespētu attīstīties tālāk. Svarīga ir arī mana vēlme darīt un ieguldīt enerģiju tajā, kas patīk. Mācīties, trenēties, ko daru jau 20 gadus, lai sporta veidā augtu. Apstākļi ir bijuši grūti, man nav ne turīgas ģimenes, nedz kādi naudīgi atbalstītāji aiz muguras. Protams, paldies komandai, kas mani atbalsta ilgu gadu garumā.

Neviens neredz tos, kas ir aiz jātnieka un zirga, bet viens pats neko daudz nevar izdarīt.

Gūt panākumus palīdzēja arī atvērtība, lai mācītos no citiem. Nekad neesmu uzskatījis, ka visu zinu vislabāk. Man nebija naudas treneriem Eiropā, bet es gāju un skatījos, kā jātnieki trenējas, kā iesildās, kā veic vienus vai otrus lēcienus. Sēdēdams Latvijā, es šādu līmeni nesasniegtu, jo nav no kā mācīties. No video iemācīties nevar, tikai blakus lieliem sportistiem var izaugt līdz viņu līmenim. 

Pēc komplekcijas neesi vieglsvara jātnieks. Tas rezultātu neietekmē?

Konkūrā nav jābūt vieglam, garajos krosos uz ātrumu tas žokejiem ir svarīgi, bet tas ir cits sports. Zirgs sver ap 600 kilogramiem. Ja jātnieks ir ļoti viegls, reti ar kuru zirgu varēs tikt galā. Jābūt spēka līdzsvaram, lai zirgs neaizietu, kur gribētu. Konkūrā vīrieši startē kopā ar sievietēm un arī gūst uzvaras, par ko kungi nepārdzīvo. Svarīgākā ir zirga un jātnieka ķīmija.

Vai, turpinot strādāt pašreizējā veidā, var sasniegt arī pašas virsotnes?

Visstraujāko grūdienu dotu liela atbalstītāja piesaistīšana, lai varētu iegādāties vairāk zirgu. Tas ļautu startēt vairāk sacensībās, jo vienā nedēļā lec divi zirgi un pēc sacensībām viņiem jāatpūšas.

Maksimums zirgam ir vienas vai divas sacensības mēnesī.

Ja ir seši zirgi, var startēt katru nedēļu, krāt punktus un kāpt pasaules topā.

Būtu vajadzīgs mecenāts vai investors?

Lielākoties investors, jo zirga vērtība pie laba jātnieka aug. Ja trīs iegādāti zirgi pēc gada lec topa līmenī, vienu var pārdot bagātam amerikānim, nosegt visus izdevumus un vēl nopelnīt. Tagad sāku sadarbību ar 11 gadus veciem zirgiem, kam ar iepriekšējo jātnieku nesanāca. Mazliet salaboju, un man jau sanāk. Ceru, ka izdosies atrast vēl pāris labus zirgus, lai varētu iet lēnām, bet uz augšu pasaules reitingā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jāšanas sports
Sports
Jaunākie
Interesanti