Dienas ziņas

D. Tramps prasa sameklēt par viņu atdotās balsis

Dienas ziņas

Premjers pieprasa detalizētu vakcinācijas plānu

Reģionos trūkst zirgu sporta treneru

Jāšanas sporta attīstību Latvijā ierobežo reģionos nepietiekams zirgu treneru skaits

Jāšanas sports visstraujāk attīstās Rīgā un tās apkārtnē, kur notiek vairāk sacensību, taču reģionos trūkst profesionālu zirgu treneru. Nav arī iespēju treneriem nepieciešamās zināšanas un prasmes apgūt uz vietas reģionā, turklāt vienkopus vienā programmā. Par treneriem galvenokārt strādā pieredzējusi vecākā paaudze, sava aroda entuziasti un sportisti, kas jau beiguši sacensību karjeru. 

Jaunzirgu un jāšanas trenere Rasma Hevosia zirgus apmāca jau kopš 14 gadu vecuma – pašlaik viņas saimniecībā Rēzeknes novadā ir 18 zirgi. Lielākā daļa no viņiem ir Latvijas sporta zirgi, kas piedalās sacensībās. Tā kā reģionos ļoti trūkst jāšanas treneru, Rasma nereti saimniecībā trenē arī citu saimnieku zirgus.

SIA “Hevo” saimniece Rasma Hevosia paskaidroja, ka jaunajai paaudzei tiešām nav iespēju iegūt plašākas zināšanas par zirgiem un nodarboties ar jaunzirgiem. "Tagad vēl ir vecās paaudzes cilvēki, kas māk apmācīt zirgus, bet drīz viņu nebūs. Kas būs tālāk?" vaicā Rasma Hevosia.

Savukārt Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociācijas valdes locekle Ligita Harčevska pastāstīja, ka

ar zirgiem, kas pretendē uz augstākiem rezultātiem, strādā bijušie sportisti.

"Ap Rīgu, ap Valmieru, Burtniekiem ir lielā zirgaudzētava. Tas ir lokalizējies ap šīm vietām. Latgalē, protams, ir mazāk," ar situāciju zirgu apmācībā iepazīstināja Ligita Harčevska.

Pēc sertificētu sporta speciālistu reģistra datiem Latvijā ir 66 jāšanas sporta treneri, tiesa, sadalījums pa reģioniem nav norādīts. Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociācijas pārstāve uzsvēra, ka izglītības iestādēs plašākas apmācības par zirgu trenēšanu ir pieejamas tikai Rīgā un tās apkārtnē, turklāt programmas ir visaptverošas. Specifisku jāšanas sporta treneru apmācību nav.

Vēl viens iemesls, kāpēc reģionos treneru trūkst, ir finanses.

Piemēram, no Latgales līdz profesionālu sacensību norises vietai jāmēro pat 270 kilometru, kas ir dārgi. Tomēr, tā kā vismaz lauku tūrisma un hobija līmenī zirgu audzēšana Latgalē kļūst arvien populārāka, būtu svarīgi regulāri apgūt vienotu mācību programmu tieši reģionā. Speciālisti sociālajos medijos jau ir ievērojuši arī būtiskas kļūdas darbā ar zirgiem.

"Vizina bērnus, pilnas ragavas ar bērniem, bet zirga aizjūgā trūkst dažu detaļu, kuras varētu nosaukt par bremzēm. Bīstami!" uzsvēra Ligita Harčevska. "Būtu labi, ja būtu kāda vieta, kur tie cilvēki, kuri darbojas ar zirgiem, kuri mēģina arī citiem kaut ko mācīt, arī paši varētu kaut kur mācīties."

Ar Eiropas Savienības projektu palīdzību mācības par zirgiem un jāšanu notiek atsevišķās saimniecībās, vēsturiskās zirgaudzētavās un sporta klubos. Attālināta mācību norise ir apgrūtinoša, un arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes mājaslapā teikts, ka jauni kursi atsāksies ne ātrāk kā 2021. gada rudenī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Jāšanas sports
Sports
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt