Zviedrijai ir trešā lielākā hokejistu pārstāvniecība līgā, atpaliekot tikai no Kanādas un ASV, tomēr NHL ir divreiz vairāk zviedru nekā jebkuras citas valsts hokejistu. Lai izaudzinātu labus NHL līmeņa hokejistus, viss sākas ar labu jaunatnes hokeja sistēmu.
Zviedru hokejā trauksmes zvani skanēja ap gadsimtu miju, bet belziens pa pieri bija 2003. gada U-20 pasaules čempionāts, kad zviedri cīnījās par palikšanu elitē. Protams, tas tika uzskatīts par apkaunojumu, tāpēc sekoja reformas, un tagad zviedru pieeja tiek uzskatīta par vienu no progresīvākajām hokeja attīstības sistēmām pasaulē.
Zviedrijas Hokeja federācijas Izglītības daļas vadītājs Jons Lins Latvijas Radio ieskicēja, kā šobrīd notiek treniņdarbs ar jaunajiem hokejistiem Zviedrijā. “Mēs cenšamies spēlētājus visā iesaistīt, lai arī viņi būtu daļa no hokeja attīstības procesa. Mēs viņiem katru reizi nesakām, kas jādara, tā vietā iedodam virzienu.
Mēs spēlētājiem piedāvājam vairākus risinājumus katrai problēmai uz ledus, un tad ļaujam viņiem pieņemt lēmumus un izvēlēties risinājumu.
Mēs neesam kā tradicionāli treneri, kas liek darīt tā vai citādi, bet cenšamies iesaistīt spēlētājus, un tas ir viens no svarīgākajiem punktiem,” norādīja Lins.
Paralēli NHL spēlēm viesnīcā turpat pie “Globe” arēnas notika divu dienu ilgi treneru kursi, kur sapulcējās gandrīz 200 klubu treneri no visas Zviedrijas. Kādā no pauzēm atbraukušajiem žurnālistiem izdevās satikt latviešu treneri, kurš strādā Zviedrijā. Edgars Grundmanis uz Zviedriju devās pirms 15 gadiem, lai spēlētu hokeju, bet pēc spēlētāja karjeras beigām viņš pievērsās trenera arodam.
“Mums rezultāti ir, tabulas ir, bet čempionu nav. Pagājušajā gadā pirmo reizi U-13 grupā parādījās tabulas. Līdz tam visi rezultāti bija zināmi, bet tabulu nebija, spiediena uz trenera arī ne.
Jo te viss ir vairāk uz attīstību, nevis lai kļūtu par čempionu.
Cik es sapratu, uz nākamo sezonu briest moments, kad līdz U-12 vecumam zviedri grib, lai bērni trīs zonās spēlē, jo viņi kaut kādas izmeklējumus veikuši, kaut kādu statistiku veduši, viņi uzskata, ka priekš attīstības tas būtu pats labākais,” par bērnu un jaunatnes hokeja attīstību zināja stāstīt Grundmanis.
Paši zviedri neslēpj, ka primārais nav profesionālu spēlētāju izaudzināšana, bet gan pēc iespējas lielāka sabiedrības iesaiste sportā. Zviedrijas jaunatnes hokeju kā vietu izaugsmei izvēlas daudzu valstu spēlētāji, tostarp arī mūsējie. Viens no šādiem spēlētājiem ir bijušais U-18 un U-20 izlašu kapteinis Tomass Zeile, kurš šogad Zviedrijā uzsācis profesionāļa gaitas.
Hokejists uz Zviedriju savulaik devās 16 gadu vecumā un uzskata, kas tas bija pareizais solis. Zeile Latvijas Radio teica, ka skandināvi pasē neskatās, un viņiem galvenā ir meistarība. “Šķiroja pēc tā, kā tu spēlē hokeju,” atklāja Zeile, stāstot, ka, atbraucot uz Zviedriju, sākumā bijis pārbaudes laiks – sākotnēji bijuši ap 45 cilvēku, no kuriem atlasīja 25, bet 20 brauca mājās. “Tā kā bija diezgan nopietna atlasīšana, smagi treniņi, un tas piedeva tādu nopietnību,” atcerējās Zeile. Tad esot bijis slovāku treneris, un viņam neesot interesējusi spēlētāja tautība.
Kopumā dažāda vecuma un līmeņa Zviedrijas jaunatnes līgās var atrast vairākus desmitus Latvijas hokejistus. Zviedrijas hokejs kā tāds ir lieliska platforma, lai atrastu labāku darbavietu. Gan pieaugušo, gan junioru līgām seko desmitiem NHL skautu, un ar labu sniegumu ir iespējams ierakstīt savu vārdu viņu pierakstu blociņos. Pēdējais un spilgtākais piemērs ir Rodrigo Ābols, kurš pēc lieliskas sezonas Zviedrijā nopelnīja līgumu ar NHL komandu Floridas “Panthers”.
