Ziemeļamerikā bažījas par NHL iespējamu lokautu

Hokeja sezona pamazām tuvojas izšķirošiem notikumiem, taču otrpus okeānam Nacionālajā hokeja līgā (NHL) šobrīd runā ne tikai par spēlēm, bet arī par biznesa jautājumiem. Aizvadītajā nedēļā tika nolemts 2020. gadā nerīkot Pasaules kausa izcīņu hokejā un, lai arī tas šķiet mazsvarīgi, tā nav. Šāds solis daudzos hokeja ekspertos raisījis bažas par potenciālu NHL lokautu jau nākamā gada rudenī. 

Pagājušās nedēļas vidū kļuva zināms, ka 2020. gada rudenī nenotiks Pasaules kauss hokejā, kurš tika reanimēts 2016. gadā.

NHL rēķinās ar lokauta iespējuMāris Bergs

    Hokeja apskatnieks Maiks Traikoss intervijā Kanādas medijam "Toronto Sun" norādīja, ka tā ir slikta zīme, jo norāda uz potenciālu lokautu. Traikoss saskata, ka NHL spēlētāju asociācija (NHLPA) varētu izmantot iespēju atteikties no pašreizējā kolektīvā līguma, līdzko tas būs iespējams.

    Lokauts ir situācija, kad līgas darbs ir pārtraukts, spēles nenotiek un spēlētāji dodas spēlēt uz citām līgām vai vienkārši atpūšas.

    Pēdējos 25 gados NHL ir piedzīvojusi trīs lokautus. Pasaules kausa izcīņu organizē NHL, un 2019. gada 1. septembrī līgai būs iespēja atteikties no pašreizējā kolektīvā līguma, bet 19. septembrī to pašu varēs darīt spēlētāju asociācija. Puses nevēlas aizvadīt izlašu turnīru 2020. gada rudenī, pastāvot iespējai, ka uzreiz pēc tam sezona varētu nesākties. Ja viena no pusēm izmantos iespēju šoruden atteikties no kolektīvā līguma, nākamā sezona būs pēdējā pēc pašreizējās vienošanās, un 2020./2021. gada sezona jau būs pakļauta lokauta riskam.

    Hokeja apskatnieks Lotārs Zariņš gan domā, ka abas puses darīs visu, lai panāktu vienošanos, jo vēl viens lokauts iedragās līgas prestižu, ko NHL nevēlēsies pieļaut.

    Spēlētāju vidū ir zināma neapmierinātība ar esošo kolektīvo līgumu.

    Viens punkts, kas daudzus neapmierina, ir algas daļas ieturēšana. Aptuveni 11% hokejistu līgumu summas ietur, lai izlīdzinātu spēlētāju un īpašnieku ienākumus, bet spēlētāji no šīs naudas atgūst mazu daļu. Kanādas medijs TSN raksta, ka spēlētāji saņem 90% no līgumu summas, bet no šīs naudas pēc tam vēl tiek atvilkti nodokļi.

    Otra problēma ir olimpisko spēļu jautājums. Ziemeļamerikas mediji vēsta, ka hokejisti ir ļoti dusmīgi, jo līgas vadība viņiem neļāva doties uz Phjončhanas olimpiskajām spēlēm, tāpēc 2022. gada olimpiskās spēles būs ļoti smags diskusiju punkts.

    Arī Zariņš uzskata, ka galvenie sarunu klupšanas akmeņi būs nauda un olimpisko spēļu jautājums. Jāpatur vēl prātā, ka 2020./2021. gada sezonā NHL iekļausies Sietlas klubs un tas var ietekmēt arī sarunas par spēlētāju algām. 

    Spēlētāji intervijās ir teikuši, ka nejūtas pārāk droši un pieļauj lokauta iespējamību. Uz to norāda arī noslēgtie līgumi un to struktūra. 2020./2021. gada sezonā ļoti daudzu hokejistu līgumos ir paredzētas niecīgas bāzes algas un lieli līguma parakstīšanas bonusi. Šos bonusus izmaksā vasarā, un tos nekādi neietekmē kolektīvā līguma beigas. Tādā veidā hokejisti pasargā sevi un saņem lielāko daļu līgumā paredzētās naudas pat tad, ja sezona nenotiek. Spēlētāju asociācija un līga jau sākusi pārrunas, lai nepieļautu lokautu, tāpēc situācijas attīstība būs hokeja pasaules uzmanības centrā visa šī gada garumā.

    Saistītie raksti
    Hokejs
    Sports
    Jaunākie
    Interesanti