Kalniņa ceļš profesionālajā hokejā sākās Liepājā. Pēc deviņiem gadiem tā laika “Liepājas metalurga” sistēmā Kalniņš devās uz Ungāriju, kur trīs sezonās prata izmantot iespējas, lai no vidusmēra Eiropas līgas pārceltos uz KHL.
Helsinkos Jānis nonāca vidē, kur viņam deva iespēju attīstīt nepieciešamās komponentes savā spēles stilā. Tas deva rezultātu – visās trijās sezonās Kalniņš uzrādīja augstvērtīgu atvairīto metienu procentu, kas ļāva viņam otrajā sezonā izcīnīt visvairāk uzvaru starp visiem KHL vārtsargiem.
Jānim izdevās Helsinkos spert ne vien nākamo soli karjerā, bet arī izcīnīt pirmā vārtsarga pozīciju pret šķietami augstākas raudzes amata brāļiem.
Sākumā Kalniņš "izkoda" amerikāņu vārtsargu Raienu Zapolski, nākamajā sezonā izdevās būt pārākam par Stenlija kausa čempionu somu Anti Niemi, bet 2020./2021. gadā vismaz regulārajā sezonā latvietis bija treneru pirmā izvēle pret zviedru vārtsargu ar Nacionālās hokeja līgas (NHL) pieredzi Andersu Lindbeku.
Tomēr Covid-19 dēļ saraustītā sezona, kad bieži nācās doties pašizolācijā, lai arī pašam nesaslimstot, atstāja pēdas Jāņa sniegumā. Vismaz tā domāja treneri, kas visās četrās izslēgšanas spēlēs pret Jaroslavļas "Lokomotiv" uzticējās zviedru vārtsargam.
Uz atvadām Jānis dāvanā saņēma savu lielizmēra fotogrāfiju, kas iepriekš bija izstādīta Somijas kluba gaitenī. "Dzīve mainās, lietas iet uz priekšu, un pašam arī kaut kas jāpamaina. Nevar visu laiku sēdēt vienā vietā," atzina vārtsargs.
Helsinki Jānim šķiet mierīgāka pilsēta nekā Rīga, turklāt somi arī mazāk uztraucoties par maznozīmīgām lietām.
Tagad viņš pieņem situāciju, ka ir atgriezies citā Baltijas krastā.
Kalniņš uzsvēra, ka katra sezonas sākas no nulles un "Jokerit" ir ierasts, ka komandā nav viens galvenais vārtsargs. Pēc iepriekšējās sezonas šķita, ka Jānim jābūt pirmajam vārtsargam, tādēļ viņš cerēja, ka varētu spēlēt vairāk. Tomēr Kalniņš rēķinās, ka treneru lēmumus nevar ietekmēt, bet paša ziņā ir censties būt vislabākajā formā.
Pēdējos divos pasaules čempionātos Jānis nav varējis palīdzēt valstsvienībai traumu dēļ.
Kalniņš cer, ka Rīgā paredzētais turnīrs varētu kļūt par viņa īsteno debijas čempionātu, lai arī vārtsarga rēķinā ir septiņas minūtes spēlē pret Krieviju 2017. gadā.
"Tas ir tuvākais mērķis, kas šobrīd uzstādīts," teica vārtsargs. "Kā viss iekārtosies, mēs nezinām."
Kalniņš pieļauj, ka ar pašreizējo pieredzi būtu atteicies no iespējas pavadīt laukumā dažas minūtes spēlē pret Krieviju un gaidītu savu īsto debiju. Iespējams, tā pienāks maijā pasaules čempionātā Rīgā.
