Runājot par gaidāmo pasaules čempionātu hokejā, Laviņš neslēpa, ka nezina, kas būs Latvijas izlases pretinieki čempionātā, vien diplomātiski noteica, ka ir dzirdējis par spēcīgu grupu.
Laviņš pastāstīja, ka nesen vēl pārskatījis Latvijas izlases spēles 1996. gada čempionātā Nīderlandes pilsētā Eindhovenā – togad Latvija izcīnīja ceļazīmi uz A grupu. Spēļu rezultātus viņš atcerējies, bet maču gaitu gan vairs nē. Bija pat aizmirsis, ka pašam bijis 23. numurs.
Pēdējais čempionāts, kurā Laviņš spēlēja izlasē, bija 2014. gadā Minskā. Bijušais hokejists, nu jau treneris, bija nolēmis karjerai likt punktu, kad saņēma zvanu no Teda Nolana palīga Toma Kūlena. Izrunājies un piekritis palīdzēt izlasei, bijis pagodināts par šādu iespēju. Lai gan pirms tam izlase devās uz olimpiskajām spēlēm Sočos bez viņa sastāvā. Taču aizvainojuma par to nav bijis.
Runājot par hokeju šodien, Laviņš norādīja, ka hokejisti paliek jaunāki, vidējais ilgums spēlēšanai NHL arī paliek īsāks. Viņa karjerai sākoties, bija daudz spēlētāju, kas vecāki par 30. Hokejs pasaulē ir ļoti mainījies, krietni augstāks līmenis nekā iepriekš.
Boba Hārtlija vadībā Latvijas hokejs kļūs sakārtotāks. Hārtlijs ir liels pedants un vienmēr zina ko dara. Gribētu viņa ieguldījumu redzēt arī jaunākās izlasēs. Jau U-16 izlase nevar izlaist apmācības posmus, tāpat kā skolā. Nav tā, ka Hārtlijs ir kas unikāls, bet ir jāprot pasniegt saviem apmācamajiem. Trenerim jāspēj sevi pasniegt, uzsvēra Laviņš.
Laviņš divos pasaules čempionātos bija valstsvienības kapteinis. Ja viņš šobrīd būtu kapteinis, puišiem novēlētu labu garastāvokli līdz pat čempionāta beigām, un tad būs arī rezultāts.
