Valmieras hokeja skolas (VHS) treneris Markus Žukovskis atzīst, ka komandā būtu nepieciešama lielāka saliedētība un vairāk sarunu komandas biedru vidū. Treneris mudina jaunos hokejistus vairāk sarunāties, bet nepietiekamajai komunikācijai ir savs izskaidrojums.
"Liekas, ka valodas barjera viņiem traucē bieži vien. Jo latvieši tik labi nesaprot krievu valodu, bet ukraiņi nesaprot angļu valodu, kas varētu abiem derēt. Tāpēc noteikti saliedētība derētu vēl mazliet," paskaidroja Žukovskis.
Savukārt VHS U-15 komandas kapteinis Martins Vītols saskata, ka ukraiņi nav ļoti runātīgi un drīzāk ir pat kautrīgi.
"Es nezinu. Baigi mēs nerunājam, bet spēles situācijās ir tā, ka uzbļauj, piemēram, hop, hop! Ir labi," teica Vītols.
Aktīvā tūrisma centra "Eži" vadītājs Rolands Melbārdis paskaidroja, ka
Valmieras hokeja komandas dalībnieki ne ar ko būtiski no saviem vienaudžiem neatšķiras.
"Nu čaļi kā čaļi. Jauni čaļi, viņi jau ir pusaudži. Viņus interesē ļoti daudz kas," uzsvēra Melbārdis. "Bet var redzēt, ka ukraiņu puikas ir savā grupiņā, protams. Valodas barjera šeit ir, redzama arī vecuma atšķirība. Ir arī vecāki puiši daži, kas amatieros jau spēlē."
Lai veicinātu komandas kopības garu, hokejisti izbaudīja kopīgu piedzīvojumu un emociju vilni pēc spēles. Tas ļauj puišiem pārliecināties, vai viņiem kaut kas sanāk arī kopīgās darbībās ārpus hokeja laukuma. Arī šoreiz svarīgi ir sarunāties savā starpā, jo komandas process sākas no idejas un mēģinājuma to pasniegt pārējiem.
Melbārdis gadiem ir rīkojis kolektīvu stiprinošus pasākumus. Viņš puišiem sagādāja trīs uzdevumus.
Pirmais no tiem – 22 sekundēs visiem 16 puišiem jāspēj izlīst caur elastīgu apli. Puikas domā, kā to paveikt, un ideja uzdevuma izpildei nāk pietiekami ātri, taču realizācija klibo. Disciplīna, ātrums, sadarbošanās – sākumā pietrūkst no visa.
Pasākuma organizators puikām atgādina, ka katram attiecīgajā brīdī sava lieta ir jāizdara vislabāk, bet ar zirgošanos nekas neizdosies. Kad komandai jāstrādā, katram savs pienākums ir jāizdara attiecīgajā brīdī un visu mazo elementu savienošana prasa daudz laika, tomēr uzdevumu izdodas paveikt.
Otrais uzdevums – aptuveni kilometra rādiusā ap olimpisko centru doties uz kartē redzamajiem punktiem. To ir vairāk nekā 30. Punktus sasniedzot, planšetē atklājas komandai veicamais uzdevums. Līdz atvēlētā laika beigām jaunie hokejisti ir paspējuši būt vairāk nekā pusē punktu. Tobrīd
jau ir redzams, ka puiši ir riktīgi iedegušies. Sarunas ir krieviski, latviski, angliski, – kaut kas sāk notikt viņu vidū.
Trešais uzdevums jāizpilda 75 minūtēs – starp četriem kokiem novilktas divas lentes, kas krustojas. Puišus sadala četrās grupās, katra grupa sāk no sava koka un visiem jāspēj savstarpēji samainīties, atrodoties uz lentas. Tiklīdz viens nokrīt, tā uzdevums visiem jāsāk no sākuma.
Puiši 40 minūtēs tika galā arī ar grūtāko uzdevumu. Tilts ir pārvarēts, un visiem kājas sausas. Kā domājat, kas palīdzēja? Sadarbība, komandas sadarbība. Puišiem atgādina, ka rezultāta sasniegšanai tā jārīkojas arī hokeja laukumā, lai katrs savu darbu izdarītu vislabāk.
"Šīs lietas, darīšanas lietas, tās nosēžas zemapziņā. Viņi atceras pēc tās darbības, pēc kustībām," paskaidroja Melbārdis. "Tas palīdz, bet viņiem šajā vecumā prasās – vispirms iet tā darīšana, skriešana, ņemšanās. Bet tas, ka viņi ir spējīgi saorganizēties, ir pilnīgi redzams."
Tā gan nav garantija, ka tā būs arī nākamajā hokeja spēlē, taču soli tuvāk viņi ir tikuši, jo kaut uz īsu brīdi sajuta kopā darbošanās prieku un spēku.
