ĪSUMĀ:
- Pasaules hokeja čempionāts nebūs pirmās Latvijā "burbuļa" apstākļos sarīkotās starptautiskās sacensības
- Valsts ieguldījums čempionāta finansēšanā nepārsniegs 3,7 miljonus eiro, Kopējais budžets pārsniegs 12 miljonus eiro
- Lielākais izaicinājums -- Olimpiskā centra halles pielāgošana hokejam
- Čempionāta dalībnieki Rīgā varētu ierasties jau maija sākumā un uzreiz nonāks "burbulī"
Šuplinska pasaules čempionātu raksturoja kā vēsturisku pasākumu, kas kļūs par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem 2021. gadā, televīzijā piesaistot līdz vienam miljardam skatītāju. Ministre pasaules čempionātu nosauca par "kritiskos apstākļos nepieciešamu enerģijas devu".
Latvijā jau iepriekš ir notikušas starptautiskas sacensības epidemioloģiska "burbuļa" apstākļos, un Šuplinska tādēļ paļaujas arī uz pasaules čempionāta veiksmīgu norisi. Par maz ticamu Šuplinska uzskata saslimstības samazināšanos līdz līmenim, kas ļautu maijā brīvu čempionāta norisi, taču arī neprognozē augstu Covid-19 trešo vilni, kas varētu liegt aizvadīt pasaules čempionātu. "Šībrīža situācija par to neliecina," teica ministre.
Valdības finanšu ieguldījums čempionāta sarīkošanā būs līdz 3,7 miljoniem eiro, pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs.
Valsts budžeta finanses galvenokārt paredzētas Olimpiskā centra halles pielāgošanā hokejam,
sedzot gan telpu īri, tai skaitā pārbūvēšanas laikā, gan visas rekonstrukcijas un pielāgošanas izmaksas. Jau iepriekš valdība čempionātam paredzēja 700 000 eiro, bet papildus līdz trim miljoniem eiro piešķirs Olimpiskā centra halles pielāgošanai.
Savukārt Latvijas Hokeja federācijas prezidents Aigars Kalvītis paskaidroja, ka
IIHF nesedz infrastruktūras izmaksas, bet tās ziņā būs pārējie izdevumi turnīra norisē.
Organizatori uzsvēra, ka būtiska daļa Olimpiskā sporta centra aprīkošanai nepieciešamā papildu finansējuma paliks Latvijas ekonomikā, turklāt daļa uzreiz tiks atgūta ar PVN maksājumiem. Tāpat Latvijas ekonomikā paliks arī apmēram 70% no IIHF izmaksām, ko veido "Arēnas Rīga" un treniņiem paredzētās "Daugavas" stadiona ledus halles noma, viesnīcu, ēdināšanas, transporta un ar citiem pakalpojumiem saistītie tēriņi. Tādējādi ieguvums Latvijas ekonomikai plānots būtiski lielāks nekā valsts finansiālais ieguldījums.
Tikai maijā kļūs zināms, vai būs pieļaujams vismaz daļēji tribīnes aizpildīt skatītājiem, kas arī varētu ietekmēt čempionāta finanses. Praktisku ieguvumu ekonomikā no čempionāta rīkošanas Kalvītis paredz mazajam un vidējam biznesam.
Čempionāta kopējais budžets paredzēts apmēram 12 miljoni eiro plus līdz diviem miljoniem eiro Covid protokola īstenošanai.
Pasaules čempionāts nemazinās Latvijas jaudu epidemioloģiskajā uzraudzībā, jo IIHF nodrošinās papildu resursus. Turnīra dalībnieku pārvietošanās būs ierobežota, atrodoties tikai treniņu un spēļu vietās vai viesnīcā. Čempionāta norisēs būs iesaistīti apmēram 1200 cilvēku.
Olimpiskā centra pielāgošanu par lielāko izaicinājumu nosauca pasaules čempionāta rīcības komitejas pārstāvis, SIA “Hokeja akadēmija” valdes loceklis Edgars Buncis. Viņš uzsvēra, ka pasaules čempionāta norisēs ir beigusies tikai pirmā trešdaļa. Atlikušās divas trešdaļas ir gatavošanās un pats turnīrs.
Buncis rēķinās ar plašu IIHF atbalstu, starptautiskajai federācijai līdzdarbojoties gan olimpiskā centra halles tehniskā projekta izraudzīšanā, gan īstenošanā, lai uzbūvētu pagaidu ledus laukumu un tribīnes.
Organizatori sagaida, ka komandas Rīgā sāks ierasties jau maija pirmajā pusē un Latvijā aizvadīs arī pārbaudes spēles. Testēšanas process sāksies jau 10 dienas iepriekš un,
ierodoties Rīgā, komandas uzreiz nonāks "burbulī".
Visus čempionāta dalībniekus izvietos vienā viesnīcā, kur katrai komandai būs savas telpas ēdināšanai un sapulcēm, lai dalībnieku ceļi nekrustotos. Iekšējā "burbulī" atradīsies tikai sportisti un tiesneši.
Kalvītis informēja, ka tuvākais uzdevums būs sakārtot čempionāta rīkošanas juridisko bāzi un sadalīt pušu pienākumus. Sagaidāms, ka LHF tuvākajās dienās parakstīs jaunu līgumu ar IIHF, kur būs noteikti pušu pienākumi. Kalvītis uzsvēra, ka Rīgā būs izņēmuma čempionāts, jo atbildība tiks dalīta ar IIHF, kas Rīgā būs pārstāvēta ar daudziem saviem darbiniekiem.
Aigars Kalvītis par pasaules čempionātu Rīgā
Kalvītis trešdien Latvijas Televīzijas "Rīta panorāmā" atgādināja, ka čempionāta rīkošanā pušu saistības ir mainījušās, jo sākotnējais līgums paredzēja Rīgā aizvadīt tikai vienas grupas spēles. Trīs galvenās tēriņu pozīcijas ir infrastruktūra, čempionāta dalībnieku izmitināšana un apkalpojošā personāla izmaksas, piebilda LHF prezidents.
Organizatoriem vēl jāizstrādā arī precīzs Covid protokols, lai veiksmīgi aizvadītu čempionātu, kā arī jāveic daudz praktisku darbu.
Kalvītis sagaida, ka jau februāra pirmajā nedēļā izdosies vienoties ar Latvijas Olimpisko komiteju par Olimpisko centru un darbi tā pārveidošanā varēs sākties dažu dienu laikā. LHF prezidents nešaubās, ka visu plānoto izdosies paveikt.
Preses konference par pasaules čempionāta rīkošanu
Pasaules čempionāts ar 16 valstsvienību dalību paredzēts no 21. maija līdz 6. jūnijam "Arēnā Rīga" un hokejam pielāgotā Olimpiskā sporta centra hallē.
