Par Stenlija kausu zināmā mērā ir laimes stāsts. Ja Anglijas karaliene Viktorija 1888. gada jūnijā grāfu Frederiku Artūru Stenliju nebūtu iecēlusi par Kanādas ģenerālgubernatoru, viņš iespējams, nekad neuzzinātu, kas ir ledus hokejs. Ja par ģenerālgubernatoru kļūtu kāds kaislīgs futbola cienītājs, Kanāda, iespējams, tagad būtu futbola lielvalsts līdzās Brazīlijai, Vācijai un Spānijai.
Kad lorda Stenlija ģimene ieradās Monreālā, viņi jau pēc neilga laika apmeklēja divu vietējo pilsētas komandu hokeja spēli. Hokeju lords Stenlijs uzreiz iemīlēja uz visu mūžu. Ar hokeju aizrāvās arī abi viņa dēli, kļūstot par spēlētājiem Otavas amatieru līgā. Tieši viņi pierunāja tēvu iegādāties trofeju, par ko cīnītos Kanādas labākās komandas.
Lorda Stenlija iegādātais kauss ir Nacionālās hokeja līgas (NHL) galvenās trofejas paša augšējā daļa.
Tikai laika gaitā trofeja kļuvusi tāda, kādu to pašlaik pazīstam. Lords Stenlijs dekoratīvo vāzi nopirka par 50 dolāriem, kas būtu apmēram 1300 dolāru mūsdienās, bet palika vēsturē uz visiem laikiem.
Sākotnēji Stenlija kausu pasniedza amatieru komandām, bet pēc vairākām reorganizācijām kopš 1908. gada trofeja nonāksi tikai profesionāļu īpašumā. NHL sezonas labākā komanda Stenlija kausu saņem kopš 1926. gada.
Lords Stenlijs savu kausu nevienai komandai gan nav pasniedzis -
1893. gada vasarā viņš pēc sava brāļa nāves neilgi pirms ģenerālgubernatora pilnvaru termiņa beigām atgriezās Anglijā.
Kauss ir daudz pārdzīvojis, arī pārnakšņojis diennakti kanalizācijas notekūdeņos, jo pirms gandrīz 100 gadiem Otavas "Senators" hokejisti pēc titula izcīnīšanas sakāvās un par trofeju aizmirsa. Vēlāk vārtsargs Patriks Ruā noslīcināja kausu purvā, 1991. gadā uzbrucējs Mario Lemjē to pašu paveica peldbaseinā, bet savulaik kāds neapmierināts Monreālas kluba līdzjutējs pat centās Čikāgā kausu nozagt.
Stenlija kausa pamatni pašlaik veido pieci metāla loki, uz kuriem ir iegravēti uzvarētāju komandu spēlētāju vārdi.
Uz katra loka var iegravēt 13 komandas. Hokeja Slavas muzeja pārstāvji uzsver, ka kauss vairs nevar palikt lielāks, jo tā izmērs ir optimāls, lai to varētu ērti pacelt virs galvas. Tādēļ senāko dienu metāla lokus aizstāj ar jauniem, lai atbrīvotu vietu nākamajiem uzvarētājiem, bet noņemtās plāksnes nonāk Slavas muzejā.
Kausam ir vairākas oficiālas kopijas, bet oriģināls atrodas Slavas muzejā Toronto.
