ĪSUMĀ:
- IIHF padomes locekļu viedokļus par pasaules čempionātu Baltkrievijā Kummola neatklāj, tie bijuši atšķirīgi
- Kummola nepiekrīt postulātam, ka sportu var nošķirt no politikas; it īpaši Baltkrievijas gadījumā
- Lēmumu par pasaules čempionātu IIHF varētu paziņot janvāra pirmajā pusē
- Krievijas vai Kanādas iesaistīšanos čempionāta uzņemšanā uzskata par pašlaik nereālu risinājumu
- IIHF plāno atsevišķi risināt jautājumu par finansēm, ja rīkotājiem pandēmijas dēļ nebūs ienākumu par biļetēm
- Pasaules čempionāts bez NHL spēlētājiem IIHF nesatrauc
IIHF lēmumam par pasaules čempionātu bija jātop skaidram 18.novembrī, kad notika IIHF Padomes sēde, taču tas tā arī netika sagaidīts. Situāciju sarežģī notikumi Baltkrievijā, kur varas struktūras vardarbīgi vērsušās pret miermīlīgiem protestētājiem, cenšoties ar spēku apslāpēt iebildumus pret valsts prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu. Kummola atzīst, ka IIHF padomē ir dažādu valstu pārstāvji, tādēļ arī izskanējuši pretēji viedokļi.
IIHF Padomes sēdē tās locekļus iepazīstināja ar ekspertu grupas slēdzienu par situāciju Baltkrievijā, kurā, kā norāda Kummola, ļoti daudzas lietas bija zināmas jau labu laiku iepriekš.
situācija Minskā un visā Baltkrievijā ir ļoti sarežģīta, to neviens nevar noliegt.
Cilvēktiesību ievērošana man ir ļoti svarīga," teica Kummola. "Zinu, ka ir cilvēki, kuri saka, ka sportu nevajag jaukt ar politiku. Manuprāt, tas tā nav, jo zinām, ka Baltkrievijā prezidents Lukašenko vienmēr bijis ļoti iesaistīts sportā, īpaši hokejā. Šīs divas lietas ir ļoti grūti nodalīt. Uzskatu, ka mums jāizskata visas iespējamās iespējas čempionāta sarīkošanai. Protams, ceru, ka situācija Baltkrievijā uzlabosies, taču šobrīd tas tā neizskatās.”
Rīgas grupu pasaules čempionātā rīko Latvijas Hokeja federācijas paspārnē esošais uzņēmums „Hokeja akadēmija”, kura valdes priekšsēdētājs Edgars Buncis iepriekš sarunā ar LSM.lv pauda satraukumu par kavēšanos, skaidrojot, ka tas var nopietni ietekmēt gatavošanos turnīram.
IIHF viceprezidents atklāja, ka galīgais lēmums par pasaules čempionātu varētu sekot pēc Jaungada sagaidīšanas, janvāra pirmajā vai otrajā nedēļā, konkrētu datumu gan pagaidām neminot.
Uzreiz pēc IIHF Padomes sēdes Zviedrijas medijos izskanēja baumas par visa čempionāta pārcelšanu uz Kanādu, bet vairāki Ziemeļamerikas apskatnieki vēstīja, ka Minskas grupa varētu tikt pārcelta uz Maskavu. Kummola paskaidroja, ka
Kanādas un Maskavas varianti šobrīd nav uzskatāmi par reāliem.
"Pārcelt grupu uz Maskavu šobrīd nav iespējams, jo nezinām, kāds būs Sporta arbitrāžas tiesas lēmums Krievijas dopinga lietā. Iespējams, Krievija nemaz nevarēs uzņemt turnīru, pat, ja to gribētu. Mums ir jāizskata visas iespējas,” teica Kummola.
Starptautiskā Sporta arbitrāžas tiesa solījusi, ka lēmumu Krievijas lietā paziņos līdz 2020.gada beigām, kas varētu būt iemesls IIHF nogaidošajai nostājai. Maskava nav pārāk tālu no Rīgas un tur ir atbilstoša infrastruktūra čempionāta sarīkošanai tik īsā laikā, tāpēc Krievijas galvaspilsēta noteikti ir viena no pilsētām, kur teorētiski varētu pārcelt Minskas grupu, ja tāds lēmums tiks pieņemts.
Šobrīd nav zināms, vai čempionāts notiks ar skatītājiem tribīnēs. Tiek izskatīti rīcības scenāriji gan spēlēm ar skatītājiem, gan tukšām tribīnēm. Zināms, ka čempionāta izmaksas Latvijā pagaidām ir apmēram 8 miljoni eiro, bet 90 procentus izmaksu plānots segt ar ienākumiem no biļešu tirdzniecības. Kummola atzīst, ka organizatoriem un IIHF šis ir ļoti sarežģīts jautājums, tāpēc,
ja būs nepieciešams, sarunas par finansiālu atbalstu rīkotājiem notiks atsevišķi, taču pasaules čempionāta norise neesot apdraudēta.
"Mēs pilnīgi noteikti plānojam aizvadīt pasaules čempionātu, par to nav nekādu jautājumu. Čempionāta atcelšana šobrīd netiek izskatīta. Turnīra norise ir svarīga gan mums, gan mūsu sadarbības partneriem, gan turnīra organizatoriem. Darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai čempionāts notiktu un tas tiktu aizvadīts droši,” uzsvēra IIHF viceprezidents.
Pasaules čempionāts, iespējams, notiks bez Nacionālās hokeja līgas (NHL) spēlētāju dalības. NHL kā iespējamu sezonas sākuma datumu iepriekš minēja 1.janvāri, taču vienošanās par to vēl nav panākta un ar katru dienu kļūst arvien mazāk ticams, ka spēles tiešām sāksies jaunā gada pirmajā dienā. Ievelkoties sezonas startam, neizbēgami ievilksies arī pati sezona un Stenlija kauss atkal varētu tikt pasniegts vasarā. Neoficiāli izskan versijas, ka NHL varētu aizvadīt saīsinātu sezonu ar aptuveni 48-50 spēlēm, lai kalendāru atgrieztu ierastajā režīmā.
NHL hokejistu piedalīšanās vai nepiedalīšanās gan nekādi neietekmēs pasaules čempionātu.
„Izskatās, ka NHL sezona būs gara un beigsies ļoti vēlu. Bet mēs gribam spēlēt un to arī darīsim. Bez NHL spēlētājiem jau esam spēlējuši arī iepriekš, tāpēc nedomāju, ka tā būs milzīga problēma," paskaidroja Kummola. "Pasaules čempionāts NHL nekad nav īpaši interesējis, bet arī viņi paši šobrīd diez vai zina savus plānus, tāpēc šo jautājumu ir pāragri apspriest.”
Pasaules čempionātu jau iepriekš pārcēla divas nedēļas vēlāk nekā sākotnēji plānots, tādējādi dodot vairāk laiku nacionālo čempionātu izspēlēšanai Eiropā. Čempionāts plānots no 21.maija līdz 6.jūnijam.
Tiesības uz 2021. gada pasaules čempionāta rīkošanu Baltkrievijas un Latvijas hokeja federācijas ieguva IIHF kongresā 2017. gada maijā. Turnīra pusfināli un spēles par medaļām paredzētas Minskā, kur tāpat kā Rīgā plāno aizvadīt vienas grupas spēles.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā turpinās protesti pret augustā notikušo valsts prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Pēc oficiālajiem rezultātiem, līdzšinējais autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%. Opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka rezultāti ir viltoti.
Protestus pastiprina vardarbība pret aktīvistiem, kā arī opozicionāru un žurnālistu aizturēšana. Demonstrācijās pret Lukašenko režīmu kopš augusta miruši vismaz četri cilvēki. Uzskata, ka represijās pret savas valsts iedzīvotājiem varētu būt iesaistīts Baltkrievijas Hokeja federācijas priekšsēdētājs Dmitrijs Baskovs, par ko Latvijas Hokeja federācija lūdza paskaidrojumu.
Eiropas Savienības dalībvalstu līderi oktobra sākumā panāca vienošanos par sankciju piemērošanu Baltkrievijas amatpersonām. Pret Baltkrievijas režīmu noteiktās sankcijas papildināja arī Aleksandra Lukašenko iekļaušana sarakstā. Eiropas Savienība brīdināja Minsku arī par jaunu sankciju noteikšanu.
