Politisku aicinājumu starptautiskajai federācijai atņemt Baltkrievijai pasaules čempionāta daļas rīkošanas tiesības Lihtners nosauca par neleģitīmu. "Mēs neļausim šeit sevi [IIHF] šantažēt," viņš teica Vācijas sabiedriskajam radio "Deutschlandfunk".
Latvijas premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") iepriekš rosināja IIHF izvērtēt Baltkrievijas atbilstību pasaules čempionāta rīkošanai un aicināja izvēlēties citu partneri turnīram, kas 2021. gadā paredzēts no 21. maija līdz 6. jūnijam Minskā un Rīgā. Kariņš mudināja IIHF izvērtēt, vai Baltkrievija spēs garantēt čempionāta dalībnieku un līdzjutēju drošību.
"Mēs nebrauksim uz valsti, kur valda haoss un revolūcija," atzina Lihtners. Taču viņš paskaidroja, ka IIHF neatteiksies no pasaules čempionāta rīkošanas Baltkrievijā, ja tur būs "pilnīgi normāla situācija".
Lihtners uzsvēra, ka IIHF statūtos ir definēta ka nepolitiska organizācija. "Es nevaru neievērot mūsu statūtus," viņš teica. "Neviens mums nevar prasīt [pārtraukt līgumu ar Baltkrieviju]. Mēs nelaužam līgumu, mēs esam starptautiska federācija."
IIHF ģenerāsekretārs ir pārliecināts, ka, Baltkrievijā atgriežoties normālam dzīves ritmam, tā kopā ar Latviju sarīkos lielisku pasaules čempionātu Minskā un Rīgā.
Vairāk nekā 900 Baltkrievijas sportistu gan ir parakstījuši aicinājumu pārtraukt vardarbību valstī, kur turpinās protesti pēc augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām.
Latvijas valdība jau iepriekš lūdza Baltkrievijā paredzētās spēles aizvadīt citur, taču IIHF paziņoja, ka politiski apsvērumi nevar būt iemesls turnīra pārcelšanai. Starptautiskā federācija gan norādīja, ka izveidos ekspertu grupu, kas vērtēs visus iespējamos riskus 2021. gada pasaules čempionāta organizēšanā, tajā skaitā drošības un veselības aspektus. Ar ekspertu ziņojumu federācija iepazīšoties novembrī.
Tiesības uz 2021. gada pasaules čempionāta rīkošanu Baltkrievija un Latvija ieguva IIHF kongresā 2017. gada maijā. Turnīra pusfināli un spēles par medaļām paredzētas Minskā, kur tāpat kā Rīgā paredzēts aizvadīt vienas grupas spēles. Oficiāli pasaules čempionātu nerīko valstis, bet gan nacionālās hokeja federācijas, tomēr bez valsts finanšu atbalsta tas nebūtu iespējams ne Minskā, ne Rīgā.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā turpinās protesti pret 9. augustā notikušo valsts prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Pēc oficiālajiem rezultātiem, līdzšinējais autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%. Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti. Protestus pastiprina vardarbība pret aktīvistiem, kā arī opozicionāru un žurnālistu aizturēšana.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi oktobra sākumā panāca vienošanos par sankciju piemērošanu Baltkrievijas amatpersonām. Pret Baltkrievijas režīmu noteiktās sankcijas papildināja arī Aleksandra Lukašenko iekļaušana sarakstā.
