Kalniņš vēlējās spēlēt Krievijā un, tā kā viņam nebija līgumsaistību ar kādu citu komandu, IIHF nevarēja liegt viņam pārstāvēt KHL klubu, teica IIHF preses pārstāvis Adams Steiss.
"Tas [aizliegums] būtu IIHF pārejas noteikumu pārkāpums," izklāstīja Steiss.
IIHF arī nesaskata iespēju raiti ieviest noteikumus, kas ļautu līgumus ar KHL klubiem parakstījušajiem ārzemju hokejistiem doties prom bez soda sankcijām. Ātrākais iespējamais laiks pārejas noteikumu izmainīšanai, pēc Steisa teiktā, būs IIHF kongress 2023. gada septembrī.
Arī Zviedrijā asi kritizē hokejistus, kuri pēc Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā turpina spēlēt KHL. Ar Krievijas līgu arvien ir saistīti seši zviedri, taču vēl pirms kara sākuma noslēgtu līgumu praktiski nav iespēju priekšlaicīgi lauzt. Maskavas "Dinamo" uzbrucējs Jakobs Lilja vasarā Zviedrijas medijiem atzina, ka, pēc līguma noteikumiem, vienošanās laušana prasītu summu, kas pārsniedz visas viņa rīcībā esošās finanses.
Latvijas hokejistu pašreizējā dalība KHL gan nekādi nav saistīta ar iepriekš noslēgtiem līgumiem. Gan Kalniņš, gan uzbrucējs Nikolajs Jeļisejevs ar KHL klubiem vienojās jūlijā gandrīz pusgadu pēc Krievijas armijas plaša iebrukuma Ukrainā. Abi hokejisti neuzskatīja Krievijas agresiju par nozīmīgu faktoru turpmāko karjeras gaitu izvēlē.
Atšķirībā no futbola, kur sportistiem bija iespēja bez sankcijām pamest Krievijas klubus, IIHF nesaskata iespēju tādu pašu pieeju nodrošināt hokejā. Krievijai un Baltkrievijai arvien ir saglabātas arī balsstiesības IIHF kongresā, tiesa, no starptautiskās hokeja sacensību aprites abas valstis ir izslēgtas vismaz līdz 2022./2023. gada sezonas beigām, kad IIHF kongresā jautājumu paredzēts skatīt atkārtoti.
