Ar 48 spēlēs gūtiem 16 vārtiem un 29 piespēlēm Daugaviņš sezonā ir astotais rezultatīvākais KHL spēlētājs un otrais labākais savā klubā. Viņš uzsvēra, ka noteikti palīdzēja starpsezonā ieguldītais darbs un fiziski hokejists kļuvis spēcīgāks.
“Šogad tiešām tie punkti krājās, ir bijušas sezonas, kur labi juties, labi spēlē, bet punkti nekrājas. Vienkārši šogad viss ir kaut kā salicies pa plauktiņiem un iet no rokas. Cerams, varēšu noturēt to līmeni līdz sezonas beigām,” pauda uzbrucējs.
Individuālo statistiku Daugaviņš uzskata par nozīmīgu, jo katru sezonu uzstāda mērķus un ir vēlme tos sasniegt. “Domāju, ka katrs spēlētājs zina savu statistiku, jo tomēr statistika arī ir tas, kas par tevi runā, “ atzina Kaspars.
"Piespēle" podkāstā
-
Savā lietotnē meklē - Piespēle
Garums - 15 min; jauna epizode katru svētdienu.
Hokejists līdz pat karjeras beigām arvien krāj pieredzi, ko Daugaviņš uzskata par svarīgu faktoru. Viņš uzteica arī savu fiziskās sagatavotības treneri Latvijā Edvīnu Krūmu, kurš 5–6 gados ir atradis īsto pieeju, un hokejists viņam pilnīgi uzticas.
“Katru sezonu kaut ko jaunu iemācies, attīsties hokeja gudrībā, protams, arī fiziski ieguldot lielu darbu.
Esmu sapratis, ka pēdējos 2–3 gadus jūtos labāk nekā savos 20 gados,”
atzina hokejists.
Daugaviņš starpsezonā diezgan ilgi gaidīja kādu piedāvājumu no Maskavas kluba un izskatīja arī citu karjeras turpinājuma iespēju. “Bija viens variants Šveicē, kur, ja pavisam atklāti, gandrīz viss bija sarunāts un parakstu [uz līguma] gandrīz uzliku, bet tad Covid drusciņ patraucēja,” atzina uzbrucējs.
KHL līmenī Daugaviņu savā sastāvā aicināja tikai "Vitjaz" un, kad līgums jau bija parakstīts, interesi izrādīja arī Rīgas "Dinamo" galvenais treneris Pēteris Skudra, bet kauliņi tobrīd jau bija mesti.
Daugaviņš zināja, ka “Vitjaz” ir ambīcijas cīnīties par uzvarām un tas vienmēr ir svarīgi, jo tad klubā pievērš uzmanību organizācijas veiksmīgai darbībai un spēlētājiem. Pirms līguma parakstīšanas Kaspars vēl sazinājās ar dažiem pazīstamiem "Vitjaz" hokejistiem un uzklausīja viņu teikto.
“Braucu uz komandu, kas bija pēdējās divas sezonas spēlējusi pley-ofos. Nav tā, ka es braucu pie pēdējā varianta uzspēlēt hokeju un atspēlēt savu kontraktu,”
pastāstīja Daugaviņš.
Kaspars sezonas laikā dzīvo Podoļskā, ko attiecībā pret Maskavu raksturoja kā Vangažus pret Rīgu. "Liels guļamrajons Maskavai, lielākā daļa cilvēku tāpat brauc strādāt Maskavā," savu dzīvesvietu raksturoja hokejists.
Daugaviņš ir kļuvis par labdarības organizācijas „Hokeja atbalstam" patronu.
”Mani uzrunāja palīdzēt, un piekritu, jo uzskatu, ka tas ir milzīgs darbs, ko cilvēki ir izdarījuši, lai to [organizāciju] izveidotu un mērķis ir ļoti cēls – palīdzēt hokeja veterāniem Latvijā,” pauda sportists. "Cerams, būs cilvēki, kas iesaistīsies, kas palīdzēs, kam hokejs nav svešs un atradīsies varbūt kāds lieks eiro, ko noziedot."
Liels mērķis ir izveidot hokeja muzeju.
“Domāju, cilvēkiem daudz interesantāk būtu muzejā ienākt nevis tikai apskatīties vecas slidas un hokeja nūjas, bet arī tas, ka veterāni pastāstītu, kā viņi spēlēja.
Visi nāk skatīties hokeju, pērk dārgas biļetes, lai apskatītos, kā mēs spēlējam, bet tie ir cilvēki, kas pirms 40 gadiem to darīja,” atzina Daugaviņš.
Daļa veterānu ir bijuši arī Kaspara treneri, un lielākā daļa hokejistu, kas tagad spēlē izlasē, ir saistīti ar veterāniem. “Kopš spēlēju hokeju, vienmēr esmu teicis, ka hokejs ir daudz ko devis man. Labprāt iesaistos, nekad neatsaku, ja cilvēki ir izveidojuši labu lietu, ar labu, cēlu mērķi, es vienmēr viņus atbalstīšu, palīdzēšu, cik varu,” paskaidroja uzbrucējs.
Ja pasaules čempionāts 2021. gadā notiks, Kasparu noteikti varēs redzēt valstsvienībā. “Cerēsim, ka čempionāts būs, neatceros, kad pēdējo reizi esmu tajā spēlējis, tiešām jau pietrūkst izlases,” viņš piebilda.
