Rīgā risinātos vienas apakšgrupas spēles un divi ceturtdaļfināli, bet pārējo turnīra daļu uzņemtu Somija. Kalvītis uzskata, ka izredzes kopīgai Latvijas un Somijas kandidatūrai būtu ļoti augstas, lai arī uz rīkotāju godu varētu pieteikties citi pretendenti.
Latvija ir ieguvusi augstu reputāciju, pērn sarīkojot pasaules čempionātu Rīgā ļoti sarežģītos apstākļos un saspringtā laikaposmā, paskaidroja LHF prezidents. Pērn pasaules čempionāta rīkošanā Rīgā nozīmīgu finanšu ieguldījumu sniedza gan Latvijas valdība, gan Starptautiskā hokeja federācija (IIHF), taču Kalvītis rēķinās, ka 2023. gadā situācija būs krasi atšķirīga, jo turnīru varēs sarīkot ar skatītājiem tribīnēs.
Kalvītis uzsvēra, ka Latvijas un Somijas kopīgajai kandidatūrai vispirms jāiesniedz oficiāls pieteikums un jāsagaida IIHF lēmums par rīkošanas tiesību piešķiršanu, pirms risināt tālākus jautājumus. Par vēlmi nākamgad uzņemt Rīgā pasaules čempionātu LHF ir informējusi Latvijas valdību, piebilda Kalvītis.
Pasaules čempionāta organizēšana 2023. gadā sākotnēji bija uzticēta Krievijai, bet pēc tās militārā iebrukuma Ukrainā IIHF atsauca rīkotāju tiesības. Sagaidāms, ka par jauno čempionāta norises vietu lems IIHF kongresā maija beigās.
