Spēļu laikā var redzēt, ka tribīnēs svilpo vējš un brīvu vietu netrūkst. Tomēr, pārskatot iepriekšējo sezonu sākumu, var pamanīt, ka lielu atšķirību nav. Šogad sezonas pirmo spēli Rīgā vēroja 7750 skatītāji, un tas ir pārliecinoši sliktākais rādītājs. Piemēram, trešajā Rīgas “Dinamo” sezonā uz pirmo spēli atnāca pilnu arēnu, sasniedzot teju 10 500.
Tomēr lielāko izbrīnu raisīja otrā spēle. Lai arī pirmajā spēlē tika izcīnīta uzvara, otro spēli apmeklēja vien 3690 skatītāji, kas ir tuvu antirekordam mājas spēlēs Rīgā. Taču kopumā līdzjutēju skaits ir sarucis. To, iespējams, var skaidrot gan ar Rīgas “Dinamo” finanšu problēmām, gan ar notikumiem Ukrainā.
Kluba fanu līderis Jānis Barkāns gan saka, ka abonomentu skaits pat ir audzis.
“Nevajag dramatizēt situāciju (..) Tas ir tikai sākums. Septembris nekad nav bijis hokeja mēnesis. Mūsu puiši bija aizbraukuši līdzi uz Čeļabinsku un Hantimansijsjku – ļoti zems apmeklējums (..),” norāda Barkāns.
Tiesa, viņš atzīst, ka daļa līdzjutēju hokeja neapmeklē notikumu Ukrainā dēļ.
Fanu klubs ir saņēmis e-pastus, kur cilvēki norāda, ka tieši tāpēc uz “Dinamo” spēlēm vairs neiet. “Man personīgi šogad uz Krieviju arī tā vairs nevelk braukt kā citus gadus. Šogad vēl neesmu bijis,” viņš atzīmē.
Komandas spēlētāju rokās ir tikai viens ierocis, lai pulcētu skatītājus. Tā ir komandas spēle. Pagaidām pēc 10 spēlēm komanda ir septītajā vietā Rietumu konferencē. Kluba vārtsargs Edgars Masaļskis atzīst, ka skatītāju ir mazāk, taču tas nav galvenais sarunu temats komandā. “Skaidrs, ka mums patīkamāk ir spēlēt pie pilnām tribīnēm un liela atbalsta,” saka Masaļskis.
