IIHF un BHF vadītāji situāciju apsprieda videosaziņā, izvērtējot 2021.gada pasaules čempionāta rīkošanu. Latvijas valdība iepriekš informēja, ka nevēlas pasaules čempionāta rīkošanu kopā ar Baltkrieviju, kur notikusi prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošana un vardarbīgi apspiesti protesti pret līdzšinēja valsts vadītāja Aleksandra Lukašenko palikšanu amatā.
Baskovs ir apmierināts par sarunu ar Fāzelu, kas bijusi "visai konstruktīva". "Fāzels kārtējo reizi uzsvēra Starptautiskās hokeja federācijas centienus pasaules čempionātu aizvadīt nākamā [2021.] gada pavasarī Minskā un Rīgā," teica BHF vadītājs.
"Mums izdevās apspriest virkni jautājumu par iespējamu epidemioloģisku noteikumu ieviešanu turnīra dalībniekiem un viesiem, ņemot vērā situācijas ar Covid-19 pasliktināšanos Eiropā," teica Baskovs. "Jebkurā gadījumā mēs esam gatavi jebkādam scenārijam čempionāta rīkošanā un turpinām tam gatavoties kopā ar mūsu partneriem Latvijā."
Baskovs arī uzaicināja Fāzelu ierasties Minskā un izvērtēt Baltkrievijas gatavību pasaules čempionāta uzņemšanai. 2021.gadā pasaules čempionāts paredzēts no 21.maija līdz 6.jūnijam.
Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") vēlas 2021. gada pasaules čempionāta spēļu rīkošanu Rīgā, tomēr, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā, premjers neredz iespēju, ka čempionātu varētu rīkot kopā ar Baltkrieviju, par ko Latvijas valdība informēja IIHF. Oficiāli pasaules čempionātu nerīko valstis, bet gan nacionālās hokeja federācijas, tomēr bez valsts finanšu atbalsta tas nebūtu iespējams ne Minskā, ne Rīgā.
Čempionāta rīkotāju Latvijā SIA "Hokeja akadēmija" vadītājs Edgars Buncis iepriekš pastāstīja, ka IIHF līdz 21. janvārim ļauj pieņemt nozīmīgus lēmumus par izmaiņām turnīra norisē. IIHF solīja izveidot ekspertu grupu, kas vērtēs riskus čempionāta rīkošanai abās valstīs, tostarp drošības un veselības aspektus. Ar ekspertu ziņojumu IIHF iepazīšoties novembrī.
Tiesības uz 2021. gada pasaules čempionāta rīkošanu Baltkrievija un Latvija ieguva IIHF kongresā 2017. gada maijā. Turnīra pusfināli un spēles par medaļām paredzētas Minskā.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā turpinās protesti pret 9. augustā notikušo valsts prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Pēc oficiālajiem rezultātiem, līdzšinējais autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%. Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti. Protestus pastiprina vardarbība pret aktīvistiem, kā arī opozicionāru un žurnālistu aizturēšana.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi oktobra sākumā panāca vienošanos par sankciju piemērošanu Baltkrievijas amatpersonām. Eiropadomes prezidents Šarls Mišels informēja, ka "melnajā sarakstā" iekļaus 40 personas. Vēlāk ES ārlietu ministri vienojās papildināt pret Baltkrievijas režīmu noteikto sankciju sarakstu un iekļaut tajā arī Aleksandru Lukašenko.
