ĪSUMĀ:
- Pasaules čempionātā Rīgā valstsvienības sastāvā nepilna trešdaļa spēlētāju ir no Rīgas "Dinamo"
- Rīgas "Dinamo" nodrošina hokejistiem augsta līmeņa spēļu praksi
- Dāsnu atalgojumu Rīgas "Dinamo" saņem arī kluba valdes locekļi
- Rīgas "Dinamo" bērnu hokeja skola darbību beigusi pirms četriem gadiem
- Prāvais Rīgas "Dinamo" budžets hokeja infrastruktūras attīstību tieši nav veicinājusi
“Dinamo” dibināšanu 2008. gada aprīlī pavadīja ne tikai lozungi par biznesa projektu, kas sevi atpelnīs, bet arī stāsts par Latvijas izlases bāzes komandu, kurā būs pulcēti labākie Eiropā mītošie pašmāju hokejisti. “Dinamo” spēlētāju īpatsvars Latvijas izlasē ir bijis ievērojams katrā turnīrā, atsevišķos čempionātos pat sasniedzot vairāk nekā pusi sastāva. 2009. gada pasaules čempionātā Latvijas izlase iekļuva ceturtdaļfinālā ar 14 “Dinamo” hokejistiem ierindā. Nākamais ceturtdaļfināls deviņus gadus vēlāk tika sasniegts jau ar deviņiem “Dinamo” hokejistiem. Deviņi spēlētāji ierindā bija arī 2019. gada čempionātā, bet
2021.gadā Latvijas izlasē ir iekļauti astoņi “Dinamo” hokejisti, kas neveido pat trešdaļu komandas.
Tomēr lielai daļai Latvijas izlases hokejistu “Dinamo” ir bijusi ilglaicīgākā darbavieta. Latvijas izlasē 2021. gada modeļa pieredzējušākie spēlētāji “Dinamo” ir aizvadījuši karjeras lielāko daļu, turklāt atgriezušies komandā arī pēc īslaicīgām leģionāru gaitām citu valstu komandās. No 28 pasaules čempionātam pieteiktajiem Latvijas izlases hokejistiem tikai trīs nekad nav spēlējuši Rīgas “Dinamo”. 
Augsta līmeņa spēļu prakses nodrošināšana Latvijas hokejistiem ir bijis “Dinamo” lielākais devums Latvijas hokejam.
Pirms “Dinamo” ēras bija ārkārtīgi maz hokejistu, kuri spēja sev nopelnīt līgumus KHL priekštecē Krievijas Superlīgā, kā arī citās vadošajās Eiropas līgās. Tomēr Latvijas izlases rezultāti pasaules čempionātos pēdējos 13 gados nav būtiski uzlabojušies. Ceturtdaļfinālu šajā laika nogrieznī izdevies sasniegt tikai divas reizes. Pirms “Dinamo” laika Latvijas izlase labāko astoņniekā bija iespraukusies pat trīs reizes divpadsmit čempionātos. 
Komandas uzturēšana paģērē Latvijas tirgum nepieredzēti lielus izdevumus. AS “Dinamo Rīga” gada pārskati sniedz ieskatu šajos tēriņos – 2019. gadā sabiedrība uzrādījusi nepilnu 13 miljonu eiro neto apgrozījumu un vairāk nekā 600 tūkstošu eiro zaudējumus.
Dāsni atalgoti visu “Dinamo” pastāvēšanas laiku ir tikuši ne tikai hokejisti, bet arī vadības pārstāvji.
Piemēram, 2017. gadā trīs valdes locekļi – Guntis Ulmanis, Zigmārs Priede un Jurijs Kuzņecovs – atalgojumā kopā saņēma 485 tūkstošus eiro pēc nodokļu nomaksas. Tātad vidēji 160 tūkstošus eiro gadā katrs, un šāda summa ir līdzvērtīga “Dinamo” vadošā kodola spēlētāju algām. 
Mazāks, taču arī iespaidīgs atalgojums valdes locekļiem ir bijis arī citus gadus. 2019. gadā valdi papildinājis arī Vladislavs Jašniks. Mazāk atalgota ir Jura Savicka vadītā padome četru cilvēku sastāvā.
Bērnu un jauniešu hokejā “Dinamo” darbojies ar mainīgām sekmēm. Klubu paspārnē visu pastāvēšanas laiku ir bijusi arī junioru komanda HK “Rīga”, kas kalpojusi kā viens no karjeras attīstības virzieniem spēlētājiem ar profesionāļu ambīcijām. Vairākas sezonas pastāvēja arī ar lielām ambīcijām pieteiktā “Dinamo” hokeja skola bērniem, bet nu jau četrus gadus tā darbību ir izbeigusi.
Savukārt hokeja inventāra tirgotāji un amatieru sacensību rīkotāji vairākkārt ir uzsvēruši “Dinamo” devumu hokeja masveidības veicināšanā. Tomēr
“Dinamo”, neskatoties uz savu iespaidīgo budžetu, nav atstājuši paliekošas pēdas hokeja infrastruktūras attīstībā un noslogojuši jau uzceltās ledus arēnas.
Lielākie ieguvēji no “Dinamo” pastāvēšanas aizvadīto 13 gadu laikā ir bijuši hokejisti, kuriem dota iespēja komandā spēlēt. Lai arī komandas turpmāko pastāvēšanu pēdējos gados ieskauj arvien lielāki šaubu mākoņi, vismaz nākamajā sezonā tā turpināt spēlēt.
