Nedaudz ironiski, ka hiphopa mūzikas izpildītājs Fakts veltījis dziesmu "Dinamo" komandai sezonā, kurā neapstrīdams ir viens fakts – abas galvenās kluba piramīdas komandas turnīra tabulā ir savu līgu pēdējās vietās. Gan Rīgas "Dinamo", gan jauniešu komanda "Rīga" ar rezultātiem lepoties nevar, bet rezultāti šobrīd ir īstermiņa mērķis. Teorētiski organizācijai ar tik lielu budžetu būtu jāstrādā plānveidīgi, ar skatu nākotnē. Tas nozīmē izveidot savu bērnu hokeja skolu ar visa vecuma komandām, jauniešu komandu, pieaugušo rezerves komandu un galveno vienību. "Dinamo" sistēmā dažu elementu tomēr iztrūkst.
Par "Dinamo" sistēmu hokeja žurnālists Jānis Matulis saka tieši - nekādas funkcionalitātes tajā nav un nejūt arī mērķtiecīgu jauno spēlētāju sagatavošanu.
"Dinamo" ir savas bērnu komandas mazajiem līdz 14 gadu vecumam. Tālāk šīs skolas audzēkņi var pretendēt uz vietu jauniešu klubā "Rīga", lai spēlētu Krievijas jaunatnes hokeja līgā līdz 21 gada vecumam. "Dinamo" mājaslapā teikts, ka 2010.gada augustā a/s "Dinamo" izveidoja hokeja skolu "Dinamo". Šobrīd tajā trenējas vairāk nekā 100 bērnu un jauniešu dažādās vecuma grupās. Tiesa, pēc jauniešu vecuma nākamā pakāpiena piramīdā nav. Ir vien fārmkluba sadarbības līgums ar Latvijas virslīgā spēlējošo "Liepāju".
Junioru vecumā ļoti svarīga ir komanda, kurā veidot pāreju uz pieaugušo līmeni. "Dinamo" sistēmā šādas komandas nav jau sešus gadus kopš hokeja kluba "Rīga" izveides 2010.gadā. Tad notika dīvaina pāreja no funkcionējoša pieaugušo fārmkluba, kas spēlēja Baltkrievijas virslīgā, uz jauniešu/junioru komandu. Kaut nepieciešamas ir abas.
Hokeja trenerim un ekspertu studijas vienam no dalībniekiem "Dinamo" maču laikā Oļegam Sorokinam ir sava vīzija par to, kā būtu jāveido šī sistēma kopumā. Vajadzētu piramīdu ar virsotni lielajā komandā, jo jaunība pati par sevi nav arguments, lai kādam nodrošinātu vietu "Dinamo" sastāvā, viņš uzsvēra.
No aptuveni 80 spēlētājiem, kas spēlējuši jauniešu komandā "Rīga" šajos piecos gados, profesionāli turpina spēlēt nedaudz vairāk kā 20, kas ir pieklājīgi un samērīgi. Bet par sistēmu un to, kā "Dinamo" "domā" par saviem audzēkņiem, vai tiem, kurus par tādiem uzskata, runā šādi skaitļi. No šiem vairāk nekā divdesmit Rīgas "Dinamo" paplašinātajā sastāvā ir seši, bet uzreiz no jauniešu komandas, nekur citur nebraucot un nespēlējot ārzemju profesionālos klubos, līdz "Dinamo" nokļuvuši trīs – Miks Indrašis, Māris Bičevskis un Kristaps Zīle.
Viena no sistēmas problēmām varētu būt arī sliktā un neprofesionālā komunikācija ar spēlētājiem – apsolot vienu, bet neko no apsolītā neizdarot.
To spilgti atceras tagad Latvijas virslīgas kluba "Zemgale" vārtsargs un bērnu treneris, 23 gadus vecais Rihards Cimermanis, kurš pēc sezonas uz "Dinamo" rezervistu soliņa trešā vārtsarga lomā vēlāk darbu atrast neesot varējis pat ar piecu aģentu palīdzību. Savstarpējā komunikācijā Rihardam un viņa komandas biedriem solīts palīdzēt atrast darbu pat pēc līguma beigām vai pagarināt līgumu, bet realitātē tas neesot izpildīts.
Šosezon Rīgas "Dinamo" par galveno treneri izraudzīja līdzšinējo ģenerālmenedžeri Normundu Sējēju, kurš pats īsti laikam nav sapratis, vai ir tikai treneris, divi vienā vai neviens no abiem. Tas arī iezīmē komunikācijas problēmas. Arī Latvijas Radio saziņā ar komandas padomes priekšsēdētāju Juri Savicki. Viņš gan uzsvēra, ka ģenerālmenedžeris ir Juris Opuļskis.
Fārmkluba neesamībā Savickis problēmu nesaskata, sakot, ka arī turpmāk nekas netiks mainīts un savs fārmklubs veidots netiks.
No naudas izlietojuma viedokļa – praktisks apsvērums, jo profesionāla komanda ar 25 hokejistiem, kuriem jāmaksā alga pāris tūkstošu apmērā katram, noteikti nav tik ekonomiska kā jauniešu komanda, kur puikām jāsamaksā pārsimts eiro katram.
Oļegs Sorokins Latvijas Hokeja federācijas revolucionārajā kongresā oktobra sākumā no tribīnes skaļi izteica frāzi, ka "Dinamo" ar savu algu politiku ir "sačakarējusi spēlētājus". Arī viņam klubā uzreiz solīta divreiz lielāka alga nekā tā, uz kādu viņš varētu pretendēt tirgū. Taču spēlētājiem būtu jāapzinās, ka saņemtā nauda arī jāatstrādā, nevis pēc līguma noslēgšanas jāatslābinās, atzina Sorokins.
Skaidrs, ka uz zaudējumu fona problēmas izkristalizējas skaidrāk un precīzāk,
bet kopumā noteikti jāsaka, ka spēļu prakse augstā līmenī ir vislabākais, ko "Dinamo" sistēma ir devusi pašmāju hokejam.
Algu politika, ļodzīgas piramīdas izveide, komunikācija un ilgtermiņa plāna trūkums – tās gan ir lietas, kas klubam neglaimo.
Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Viesturs Koziols bija viens no tiem, kas šo komandu izveidoja, bet jau pēc gada tās vadību atstāja. Viņš gribēja "Dinamo" veidot kā pelnošu organizāciju ar ilgtermiņa stratēģiju, bet Savickis esot bijis pret. Tagad Koziols un Savickis gan esot aprakuši kara cirvi. Koziols uzsvēra, ka ciena Savicki par 100 miljoniem, kas ienesti Latvijas hokejā, taču "Dinamo" nedrīkstot kļūt par vienīgo centru, kas noteiktu dzīvi hokejā.
Viens ir skaidrs – lai galvenajā komandā neiekļūtu un par profesionāļiem netaptu tikai daži spilgtākie talanti vai veiksmes izvēlētie, jāveido pārdomāta sistēma. Tādas pašlaik "Dinamo" nav un jau esošā sevi darbībā spilgti neapliecina kā rentabla. Iespējams, nākotnē kaut kas mainīsies arī ar jaunievēlētās Latvijas Hokeja federācijas vadības palīdzību.
