Šuplers uzsver, ka treneri var būt gan labi, gan veiksmīgi, taču viņu neinteresē augsta, bet sausa kvalifikācija. Intervijā Latvijas Televīzijas "Hokeja laukumam" Šuplers atzina, ka viņu interesēja visur uzvarēt, nevis būt labam trenerim.
"Visā pasaulē uzvarētāji ir interesantie ļaudis, bet zaudētāji nav vajadzīgi," teica Šuplers. Vēl tagad, ja gadās slikts noskaņojums, viņš labprāt paskatās, kā Kontinentālās hokeja līgas (KHL) izslēgšanas turnīra spēlē Rīgas "Dinamo" uzbrucējs Lauris Dārziņš pagarinājumā iemeta uzvaras vārtus mačā pret Maskavas "Dinamo".
Trenerim ir jābūt motivatoram, lai piešķiltu azartu un raisītu sprādzienu komandā,
uzsvēra Šuplers. Lēna un klusa trenera runāšana der nervoziem spēlētājiem, bet mutesbajāriem ir jāuzkliedz un jāsoda, ja nepieciešams, savu recepti atklāja Šuplers.
Šuplers ir bijis arī Slovākijas valstsvienības un "Rīga 2000" galvenais treneris, bet Rīgā sākotnēji nonāca pēc Normunda Sējēja ieteikuma. Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Viesturs Koziols atceras, ka Slovākijas speciālisti tolaik bija modē un Sējējs ieteica uzrunāt tolaik Rīgā nezināmo Šupleru. Koziols raksturo Šupleru kā gudru diplomātu, kas
mācēja motivēt spēlētājus, zinot, kam vajag uzšaut pa dibenu, bet kam prēmiju samaksāt.
Latvijā tolaik kā kosmoss bija Šuplera ieviestā metodika spēlētāju fizioloģiskās kondīcijas noteikšanā, atceras Koziols: hokejistus monitorēja, lai noteiktu, kādā kurš ir formā.
Pie Šuplera ļoti patika spēlēt pašreizējam "Dinamo" trenerim Artim Ābolam, un viņš nožēlo, ka ceļi ar Slovākijas speciālistu karjerā krustojās tik vēlu. Ābols atzīst, ka Šuplers mērķa panākšanai mācēja manipulēt ar spēlētājiem un provocēt. Nekad visi komandas spēlētāji nevar būt vienlīdz apmierināti ar treneri, jo spēles laiks un iespējas katram tiek dotas atšķirīgas, atzina Ābols.
Savukārt pašreizējais Rīgas "Dinamo" galvenais treneris Ģirts Ankipāns saskata, ka Šuplers bija demokrātisks, nevis autoritārs treneris. Ankipāns gan piebilst, ka arī
hokejs tolaik bijis cits, ne tik fizisks un noteiktām shēmām laukumā piesaistīts.
Tagad Šuplers priecājas, ka Ābols ir kļuvis par labu treneri un arī Ankipāns daudz iemācījies. Ābols arvien atceras Šuplera atgādinājumu, ka trenerim ir jāiekož mēlē, ja pēc zaudētas spēles ir pilna sirds un uz karstām pēdām ģērbtuvē gribas ko sakliegt. Spēlētāji ir bitītes, kas trenerim nes medu, diplomāta talanta nepieciešamību raksturoja Šuplers.
Pašlaik Šuplera mājas ir tuvu ledus arēnai, kam viņš nevar mierīgi paiet garām, nepaskatījies, kas tur notiek. Bijušais treneris atzīst, ka viņu arvien velk pie ledus, bet azartu un interesi zaudējušam spēlētājam un trenerim ir jāmet miers hokejam.
