ĪSUMĀ:
- Četros drošības burbuļos iekļautās personas būs pakļautas atšķirīgām drošības prasībām
- Brīvprātīgo atsaucība pārsniedz čempionāta rīkotāju vajadzības
- Par līdzjutēju iespējām redzēt spēles klātienē varētu lemt pēdējā brīdī, lielākas izredzes uz āra pulcēšanos
- Lielāko uzmanību prasa Olimpiskā sporta centra pielāgošana un "Daugavas" ledus halles būves pabeigšana
- Valsts finanses pasaules čempionātam nepārsniedz iepriekš plānoto summu
Pasaules čempionāta dalībnieku ierašanās Rīgā plānota 16. maijā, un visas 16 komandas izvietos vienuviet viesnīcā "Radisson Blu Latvija". Atbraucēji trīs dienas atradīsies pašizolācijā, kuras noslēgumā varēs sākt treniņus. Komandu pārvietošanos pilsētā paredzēts nodrošināt sadarbībā ar "Rīgas satiksmi".
Četros drošības burbuļos būs atšķirīgi uzturēšanās noteikumi un prasības.
Sarkanajā burbulī būs gan sportisti, gan treneri un komandu personāls, kā arī tiesneši, kam tāpat paredzēts veikt regulārus Covid-19 testus. Lai gan spēlētāji un tiesneši iekļauti vienā drošības burbulī, soģi dzīvos citā viesnīcā. 
Pakāpi zemākajā zilajā burbulī plānots izvietot gan rakstošos, gan raidošos mediju pārstāvjus, kam arēnās būs savas ieejas un testēšanas programma.
Savukārt zaļais burbulis paredzēts dažādiem darbiniekiem, IIHF un tās sadarbības partneriem, kas iesaistīti čempionāta norisēs. Ceturtais burbulis būs skatītājiem, uz kuru klātbūtni rīkotāji arvien cer, taču vēl ilgāku laiku netaps zināms, vai šīm cerībām būs lemts piepildīties. Būs arī piesaistīti darbinieki visos burbuļos, kas tiks pakļauti attiecīgā drošības līmeņa prasībām.
Covid-19 protokolu sarkanajam burbulim jau apstiprināja IIHF padome.
Buncis informēja, ka
darbam čempionātā pieteikušies 3035 brīvprātīgie – 1725 vīrieši un 1310 sievietes, kas ievērojami pārsniedz nepieciešamo skaitu.
Tostarp vēlmi ieguldīt savu darbu pieteikuši arī 420 ārzemnieki, tomēr epidemioloģisku nosacījumu dēļ viņu kandidatūras neizskatīs. Turnīrā maksimāli būs nepieciešams nedaudz vairāk kā tūkstoš brīvprātīgo, turklāt tik lielu skaitu piesaistīs tikai gadījumā, ja spēlēs varēs ielaist skatītājus.
Pagaidām organizatori nesaskata iespēju skatītājiem spēles vērot klātienē arēnās, bet cer, ka līdz maijam epidemioloģiskā situācija nostabilizēsies un kopā ar valsts institūcijām jautājumu varētu apspriest.
Preses konference par pasaules čempionātu hokejā
"Mēs neredzam tādu iespēju, ka šodien, šobrīd mēs varētu atvērt durvis un ļaut skatītājiem atrasties iekšpusē," teica Buncis. "Ceram, ka šī situācija uzlabosies, ja neizlabosies tik ļoti, lai ļautu cilvēkiem atrasties arēnās uz vietas, mēs tiešām ceram, ka āra pasākumus varēs rīkot un šādas vietas Rīgā tiek plānotas."
Līdzjutēju jautājumu Buncis nosauca par aktuālu un viņš sagaida, ka būs iespēja noorganizēt vismaz āra pasākumus vairākās galvaspilsētas vietās, lai veicinātu hokeja sajūtas. Organizatori risina arī sarunas ar Rīgas domi par pasaules čempionāta atainošanu pilsētas vides dizainā.
Par līdzjutēju iespējām redzēt spēles klātienē lēmums varētu būt arī pēdējā brīdī.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska par prognozējamāko scenāriju ceturtdien nosauca katra hokeja līdzjutēja sekošanu čempionāta spēlēm katram pie sava ekrāna, nevis klātienē.
Iespējams, Rīgā klātienē 2.–7. jūnijā notiks IIHF kongress, kas pulcētu apmēram 200 dalībnieku un izmaksātu līdz 380 000 eiro. Tomēr arī kongresa norise klātienē būs atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas Latvijā.
IIHF par svarīgāko jautājumu pasaules čempionāta sarīkošanā uzskata infrastruktūras sagatavošanu, pastāstīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis.
Lielākā rīkotāju vērība ir Olimpiskā sporta centra pārbūvei, kā arī svarīgs ir jautājums par "Daugavas" halli, kur darbi ir iekavējušies.
Kalvītis informēja, ka "Daugavas" halli ekspluatācijā varētu nodot maija sākumā un kavēšanās neliegs sasniegt mērķi 10. maijā nodrošināt slidošanu visos pasaules čempionāta ledus objektos. "Galvenais ir abus šos infrastruktūras objektus novest līdz tādai kondīcijai, lai 10. maijā varētu slidot gan Olimpiskajā centrā, gan "Daugavā"," paskaidroja LHF prezidents.
Komandu treniņiem nepieciešamās "Daugavas" halles būvnieki ir iesnieguši rakstisku solījumu darbus pabeigt ne vēlāk kā 30. aprīlī, lai gan termiņš bija jau 17. martā, pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs. Viņš ir pārliecināts, ka darbi tiks pabeigti laikā, jo būvnieks apzinoties objekta nozīmību un jaunu vienošanos ar citu nodošanas termiņu nav paredzēts slēgt.
"Daugavas" hallē izlašu zona vēl būs jāaprīko pasaules čempionāta vajadzībām, kas izmaksās apmēram 215 000 eiro, teica LHF ģenerālsekretārs Viesturs Koziols.
"Tās ir veļas un ekipējuma mazgāšanas iekārtas, tās ir asināšanas iekārtas. Jābūt pamata medicīniskam aprīkojumam, tāpat jābūt aprīkotam arī ar attiecīgiem televizoriem, velotrenažieriem un tā tālāk," nepieciešamo aprīkojumu raksturoja Koziols.
Savukārt Severs uzsvēra, ka
valsts budžetā čempionātam paredzētais finansējums joprojām iekļaujas valdības paredzētajā summā līdz 3,7 miljoniem eiro.
Lielākā summa piešķirtajās finansēs plānota Olimpiskā sporta centra nomas maksai un pielāgošanai pasaules čempionāta vajadzībām. Olimpiskajā centrā plānots arī ierīkot papildu ventilāciju un nepieciešams vēl palielināt elektrības pieslēguma jaudu.
"Rezerves ģeneratori, spēlētāju ģērbtuvju aprīkošana, ierīkošana, iekšējie elektriskie pieslēgumi, tribīnes," izdevumu pozīcijas Olimpiskajā centrā uzskaitīja Buncis. "Ledus laukums un kombaini sastāda lielāko daļu no pārējās summas."
Darbus Olimpiskā sporta centra pārbūvē plāno sākt 6. aprīlī, lai pēc mēneša uz ledus varētu jau slidot,
pastāstīja Buncis. Viņš ir pārliecināts, ka līdzšinējie birokrātiskie šķēršļi neliegs visu paveikt laikā.
Latvijas pieteikums sarīkot 2021. gada pasaules čempionātu paredzēja saistības pērn septembrī Sanktpēterburgā sarīkot IIHF pusgada kongresu, kas pandēmijas dēļ nenotika. Valdības piešķirtie vairāk nekā 183 tūkstoši eiro pusgada kongresa sarīkošanai nav iztērēti, un 28. martā plānots lemt, kam atvēlēto summu tērēt. Naudu varētu pārvirzīt citu ar 2021. gada pasaules čempionātu saistītu izmaksu segšanai vai arī atvēlēt līdzekļus Latvijas izlases spēlētāju apdrošināšanai.
LHF prezidents Kalvītis informēja, ka
Latvijas izlases hokejistus iecerēts vienlaicīgi apdrošināt gan uz pasaules čempionātu, gan olimpisko kvalifikācijas turnīru augusta beigās Rīgā.
Latvijas izlase oficiāli gatavošanos pasaules čempionātam sāks 5. aprīlī un līdz turnīram aizvadīs sešas pārbaudes spēles. Pirmās divas spēles paredzētas pret U-18 izlasi, kas gatavojas savam pasaules čempionātam. 
Vēl divas spēles valstsvienībai būs viesos ar Slovākiju 21. un 22. aprīlī, bet Rīgā paredzēts divreiz tikties ar Šveici 14. un 15. maijā. Spēles pret šveiciešiem jau paredzētas arī kā pārbaude "Arēna Rīga" darbībai pasaules čempionāta formātā.
KONTEKSTS:
Pasaules hokeja čempionātam Rīgā jāsākas 21. maijā un tas ritēs līdz 6. jūnijam.
Tiesības uz visa pasaules čempionāta uzņemšanu Latvija ieguva 2021. gada februārī pēc IIHF lēmuma atņemt Baltkrievijai līdzrīkotājas tiesības.
Latvijas valdība 5. martā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīra 3 609 736 eiro hokeja čempionāta rīkošanai. Līdz trim miljoniem eiro paredzēti Rīgas Olimpiskā sporta centra futbola halles pārveidei par ledus arēnu, 230 tūkstoši eiro – "Daugavas” stadiona treniņhalles aprīkošanai, gandrīz 160 tūkstoši eiro – IIHF ikgadējā kongresa sarīkošanai.
