ĪSUMĀ:
- Lielākās bažas ir par drošību Minskā, kur turpinās vardarbība pret mierīgu protestu dalībniekiem.
- Pasaules čempionātam Rīgā nepieciešamo otro halli varētu uz laiku izveidot Olimpiskajā sporta centrā.
- Visa pasaules čempionāta uzņemšana Latvijā izmaksas palielinātu par apmēram 5 miljoniem eiro.
- Pandēmijas apstākļos apšaubāma ir iespēja lielāko daļu tēriņu segt ar ienākumiem no biļešu pārdošanas.
- Nav pamats pasaules čempionāta sarīkošanā gaidīt būtisku Starptautiskās Hokeja federācijas finansiālu atbalstu.
Varas struktūrām Baltkrievijā vardarbīgi vēršoties pret miermīlīgiem protestētājiem, Minsku nevar uzskatīt par pasaules hokeja čempionāta norisēm piemērotu. Turklāt vardarbīgas norises saista arī ar Baltkrievijas Hokeja federācijas prezidentu Dmitriju Baskovu, kurš vēl 1. oktobrī Rīgā Kontinentālās hokeja līgas (KHL) spēlē aizvietoja Minskas "Dinamo" treneri. Baskovu saista ar incidentu, kurā dzīvību zaudēja viens Baltkrievijas protestu dalībnieks. Baskovu nenosauc vārdā kā galveno vaininieku, bet viņš neiejaucās, lai situāciju novērstu, un praktiski ir līdzdalībnieks.
Kamēr IIHF klusē, Latvijas valdība iekļāva Baskovu melnajā sarakstā. Savukārt Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Sandis Riekstiņš ir pārliecināts par neiespējamību pasaules čempionātu rīkot kopā ar Baltkrieviju.
Politiķi iepriekš gan ir bijuši arī ļoti atbalstoši kopīgam pasaules čempionātam ar Baltkrieviju, tomēr tobrīd situācija Latvijas kaimiņvalstī bija cita.
Nav gan teikts, ka 18. novembrī IIHF informēs par pieņemto lēmumu. Pēc neoficiālas informācijas,
pastāv iespēja Latvijai vienatnē sarīkot pasaules čempionātu un turnīram nepieciešamo otro halli Rīgā izveidot Olimpiskajā sporta centrā, attiecīgi pielāgojot blakus esošo zāli.
Protams, tas atkārtotu līdzīgu scenāriju kā 2006. gadā, kad pasaules čempionātam "Skonto" hallē izveidoja pagaidu arēnu, ko vēlāk nojauca. Pat ar modernākām mūsdienu tehnoloģijām tas būtiski palielinātu čempionāta rīkošanai Latvijā nepieciešamo finansējumu.
Nav pamata cerēt, ka IIHF pieteiksies līdzfinansēt pagaidu halli, kam vajadzēs ievērojamus līdzekļus.
Vienas grupas sacensību sarīkošanai Latvijā ieplānotās izmaksas ir 8 miljoni eiro. Ja rīkotu visu pasaules čempionātu, summa sasniegtu 13 miljonus eiro. 
Latvijas valdība ir iesaistījusies ar 1,3 miljoniem eiro un papildus varbūt, pēc neoficiālām aplēsēm, labākajā gadījumā varētu pievienot vēl vienu miljonu eiro. Pārējā nauda būtu jāsaņem par biļetēm.
No pašlaik plānotajām 8 miljonu eiro izmaksām Latvijā 90% segtu ienākumi no biļešu tirdzniecības,
bet pusgadu pirms turnīra plānotā sākuma neviens nevar garantēt, ka pandēmijas apstākļos tribīnēs drīkstēs atrasties skatītāji. Gluži tāpat nav garantijas, ka Covid-19 ietekmē čempionātu varēs sarīkot.
Ja Latvija viena pati uzņemtu visu čempionātu, Rīgā uz vairākām nedēļām ierastos arī astoņas komandas no grupas, kam spēles sākotnēji paredzētas Baltkrievijā. Arī tehnoloģisko iekārtu noma un uzstādīšana izmaksas sadārdzinātu. Būtisks aspekts ir, vai IIHF atbalstītu šādu plānu, kas viņiem var radīt papildu sarežģījumus, vai varbūt labāk raudzītos austrumu virzienā, kur no Krievijas puses jau ir izskanējusi gatavība uzņemt ne tikai Baltkrievijas grupu, bet visu čempionātu.
Tehniski Latvija varētu nodrošināt visa pasaules čempionāta sarīkošanu, bet apšaubāms ir modelis, ka valsts to darītu par savu naudu.
Arī no IIHF nav pamats gaidīt būtisku finansiālu dalību pasaules čempionāta pārorganizēšanā. Ja Minskai atņem čempionātu, tas raisīs IIHF galvassāpes, kurš uzņemsies turnīru sarīkot. Tiesa, daži starptautiskās federācijas sponsori jau ļāvuši noprast, ka varētu atteikties no atbalsta sniegšanas, ja čempionāts notiks Baltkrievijā. Sekas tam var būt daudz un dažādas.
Tiesības uz 2021. gada pasaules čempionāta rīkošanu Baltkrievija un Latvija ieguva IIHF kongresā 2017. gada maijā. Turnīra pusfināli un spēles par medaļām paredzētas Minskā, kur tāpat kā Rīgā plāno aizvadīt vienas grupas spēles. Oficiāli pasaules čempionātu nerīko valstis, bet gan nacionālās hokeja federācijas, tomēr bez valsts finanšu atbalsta tas nebūtu iespējams ne Minskā, ne Rīgā.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā turpinās protesti pret 9. augustā notikušo valsts prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Pēc oficiālajiem rezultātiem, līdzšinējais autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%. Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti. Protestus pastiprina vardarbība pret aktīvistiem, kā arī opozicionāru un žurnālistu aizturēšana.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi oktobra sākumā panāca vienošanos par sankciju piemērošanu Baltkrievijas amatpersonām. Pret Baltkrievijas režīmu noteiktās sankcijas papildināja arī Aleksandra Lukašenko iekļaušana sarakstā.
