ĪSUMĀ:
- Politiskie notikumi Baltkrievijā ietekmēja Minskas izredzes uzņemt pasaules čempionātu
- Starptautiskā Hokeja federācija organizatoriem Latvijā neformāli sola finanšu atbalstu čempionāta sarīkošanai
- Rīkotāji Latvijā aicinās starptautisko federāciju veidot turnīra organizēšanai kopīgu krīzes darba grupu
- Divus gadus pēc kārtas paliekot bez pasaules čempionāta, starptautiskā federācija var zaudēt sponsorus
- Kvēlākie fani pasaules čempionātu bez skatītājiem tribīnēs uzskata par bezjēdzīgu
Tiesības uzņemt 2021. gada pasaules hokeja čempionātu Latvija ieguva 2017. gadā, jo pēc varas maiņas vietējā federācijā jaunie vadītāji veikli ielēca vilcienā kopā ar baltkrieviem, kas par turnīra sarīkošanu konkurēja ar somiem. Latvieši veikli izmantoja situāciju, kā arī noteikti padarīja Baltkrievijas kandidatūru simpātiskāku IIHF vadībai.
Līdz 2020. gada augustam viss ritēja salīdzinoši gludi, izņemot bažas par koronavīrusa pandēmijas izraisītu čempionāta atcelšanu otro gadu pēc kārtas. Situāciju pamatīgi mainīja pērn augustā notikušās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas, kuru leģitimitāti joprojām apšauba. Paziņojums, ka valsts vadītāja krēslā paliek Lukašenko, izraisīja iedzīvotāju protestus, ko vardarbīgi apspieda.
Augustā Latvijas premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunās Vienotība”) paziņoja, ka čempionāts nekādā gadījumā netiks rīkots kopā ar baltkrieviem, bet vēlāk jau savā retorikā bija rezervētāks, sakot, ka lēmums paliks IIHF ziņā un Latvija to respektēšot.
Novembra vidū ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunās Vienotība") nevēlamo personu sarakstā iekļāva Baltkrievijas Hokeja federācijas jauno prezidentu Dmitriju Baskovu. Viņš saistīts ar Minskā notikušu uzbrukumu, pēc kura nomira tā sauktā "Pārmaiņu pagalma" iedzīvotājs Romāns Bondarenka.
Rīgas un Minskas rīcības komiteju attiecības - sasaluma stāvoklī
Latvijas Hokeja federācija (LHF) esot pieprasījusi skaidrojumu par notikušo, taču baltkrievi joprojām nav atbildējuši, un tas izraidījis sasalumu arī komunikācijā. Pirms tam
abu valstu orgkomitejas esot regulāri sazvanījušās un rīkojušas digitālas sapulces vai katru otro dienu, bet tagad tas vairs nenotiek.
LHF ģenerālsekretārs Viesturs Koziols vēl cenšoties regulāri sazvanīties ar Baltkrievijas federācijas ģenerālsekretāru, lai uzturētu „cilvēcīgas attiecības”. Ar starptautisko federāciju jeb IIHF komunikācija gan esot regulāra, lai saprastu tālāko rīcību.
"Lielākais izaicinājums viņiem [IIHF] ir spēkā esošs līgums ar Baltkrievijas Hokeja federāciju par čempionāta rīkošanu," teica Koziols. "Formāli viņi [Baltkrievijā] nav pārkāpuši nevienu punktu. IIHF jāsaprot, kas būs tas iemesls, kādēļ viņi [IIHF] gribētu šo līgumu lauzt. Man gribētos domāt, ka tas ir iemesls, kādēļ IIHF prezidents sniedz intervijas un izsaka pretrunīgus viedokļus."
Starptautiskā federācija sola rīkotājiem finansiālu atbalstu
IIHF ir neformāli apliecinājusi gatavību finansiāli atbalstīt čempionāta organizēšanu, teica Koziols. LHF arī plāno lūgt valstij papildu atbalstu, rēķinoties, ka bez ienākumiem no skatītājiem čempionātu sarīkot finansiāli nav iespējams.
Līdz šim no valsts budžeta hokeja čempionāta rīkošanai Latvijā piešķirts vairāk nekā pusmiljons eiro,
bet rudenī pieprasīti vēl vairāk nekā 750 tūkstoši eiro. Vairāk nekā 180 tūkstoši eiro no jau iepriekš piešķirtās naudas bija paredzēti IIHF pusgada kongresa sarīkošanai Sanktpēterburgā, jo šie izdevumi jāsedz nākamā gada pasaules čempionāta rīkotājiem.
IIHF un tās prezidents Renē Fāzels joprojām minstinās ar lēmumu par 2021. gada čempionātu. Sākumā lēmumu vajadzēja pieņemt pērn 18. novembrī, tad lēmēji to gribēja izdarīt līdz janvāra vidum, bet vēlāk pārcēla lēmuma pieņemšanu uz janvāra pēdējām dienām.
Fāzels ir zināms kā labs Krievijas prezidenta Vladimira Putina draugs un atbalstītājs, kā arī Lukašenko labs paziņa. Joprojām plānots, ka Fāzels janvārī tiksies ar Lukašenko klātienē, lai paziņotu Baltkrievijas pašpasludinātajam vadītājam bēdīgo vēsti par pasaules čempionāta spēļu rīkošanu kur citur.
Sava veida ķīlnieku lomā tagad ir SIA „Hokeja akadēmija”, kas uzņēmusies sarīkot pasaules meistarsacīkstes Rīgā.
Uzņēmuma vadītājs Edgars Buncis cer uz drīzu IIHF lēmumu, lai darbi var ritēt uz priekšu.
Bez ienākumiem par biļetēm rīkotājiem paliek tikai izdevumi
Grūti iedomāties, ka IIHF varētu saglabāt plānu rīkot čempionātu Minskā, atzina Buncis. Viņš atgādināja, ka apmēram 90% ienākumu rīkotāji plānoja gūt no biļešu pārdošanas, tādēļ kādam izdevumi būs jāsedz. Latvijā rīkotāji aicinās IIHF sēsties pie viena galda un izveidot krīzes grupu, kas risinās čempionāta rīkošanas jautājumus.
Čempionātu IIHF gan vēlas sarīkot par katru cenu, lai turnīrs nebūtu jāatceļ tāpat kā 2020. gadā Šveicē. Pasaules čempionāts IIHF ir būtībā vienīgais lielais ienākumu avots, uzsvēra viens no pieredzējušākajiem Latvijas hokeja apskatniekiem, laikraksta „Diena” sporta žurnālists, Māris Zembergs.
Ja vietējie rīkotāji var nopelnīt ar biļešu pārdošanu, tad IIHF kasē ienāk nauda no sponsoriem un par televīzijas raidīšanas tiesībām, paskaidroja Zembergs.
Vēl viens nesarīkots čempionāts draud IIHF ar sponsoru zaudēšanu,
un finanšu jautājums starptautiskajai federācijai ir galvenais, lai neatceltu čempionātu otro gadu pēc kārtas.
Skaidrs, ka pasaules hokeja čempionāta galvenā rota Rīgā būtu pašmāju skaļie līdzjutēji tribīnēs. Ja viņu nebūs, tad spēļu norises vietai īsti nav nozīmes, Latvijas Radio uzsvēra sporta draugu kluba „Namejs” vadītājs un kvēls hokeja fans Jānis Barkāns. Hokeju bez skatītājiem var rīkot kaut vai uz Mēness, un bez faniem čempionāts tikai radīs zaudējumus, uzskata Barkāns.
Šobrīd svarīgākais ir sagaidīt IIHF lēmumu saistībā ar Minsku. Neoficiāla informācija liecina, ka IIHF lauzīs līgumu ar baltkrieviem un spēles Minskā nenotiks. Kā alternatīvas neoficiāli minētas Prāga un Bratislava, kā arī visu spēļu norise Rīgā, kas bez skatītajiem tribīnēs ir reāla, bet tam vajadzīga nauda, kuras šobrīd vietējiem rīkotājiem nav.
IIHF lēmumu par pasaules čempionāta norises vietu neoficiāli apņēmusies paziņot 25. vai 26. janvārī.