Sporta studija

Sporta studija

Sporta studija

Latvijas distanču slēpošanā cer uz progresu ne tikai izlases līderiem

Hokeja izlases treneris Vītoliņš gandarīts par saviem palīgiem valstsvienībā

Pasaules čempionāts mājās – tas ir forši. Saruna ar hokeja izlases treneri Hariju Vītoliņu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Latvijas hokejā decembris tiešām būs kaislību laiks –  astoņpadsmitgadīgie juniori piedalās pārbaudes turnīrā visaugstākajā līmenī, valstsvienību galvenā trenera Harija Vītoliņa vadībā gaida pārbaudes turnīrs Slovākijā, bet divdesmitgadīgie juniori aizvadīs gada laikā jau otro pasaules čempionātu. Vītoliņš sarunā Latvijas Televīzijas "Sporta studijā" atzina, ka durvis uz izlasi ir atvērtas ikvienam kandidātam un pavasarī pasaules čempionāts Rīgā būs īpašs notikums.

Harijs Vītoliņš III hokejā ir jau trešajā paaudzē. Kā viens no jaunajiem latviešiem viņš 1988. gadā izcīnīja sudraba medaļu PSRS čempionātā, un togad viņu draftēja Nacionālās hokeja līgas (NHL) klubs Monreālas "Canadiens". Piecus gadus vēlāk viņš tika draftēts vēlreiz, taču NHL Harijs nospēlēja tikai astoņas spēles. Līdz 2002. gadam viņš bija viens no Latvijas izlases līderiem laukumā un ģērbtuvēs, arī valstsvienības kapteinis un karognesējs Soltleiksitijas olimpiskajās spēlēs. Savukārt 20 gadus vēlāk Pekinas spēlēs Harijs bija izlases galvenais treneris, viņa vadībā izlase arī izcīnīja tiesības piedalīties olimpiskajā turnīrā. Nākamgad viņam priekšā interesants izaicinājums – vadīt valstsvienību pasaules čempionātā Rīgā.

Dāvids Ernštreits: Vai pie mums Latvijā ir tikpat skaists laiks kā Šveicē? Vai varbūt skaistāks?

Harijs Vītoliņš: Šeit ir skaistāk. Tur nav sniega. Šeit patiešām jūties kā pasakā. Piektdien es biju aizbraucis līdz Liepājai. Ceļš uz Liepāju bija fantastisks – sasnidzis, apsalis, viss balts, mašīnu nav daudz. Ja vēl ir Ziemassvētku dziesmas, tad ir ļoti labi.

Treniņnometnē tu esi treneris, kurš, satiekoties ar čaļiem, jau ir izdomājis – ar to es runāšu individuāli, ar to nevajag? Vai plāns jau bija gatavs, vai tu esi tas, kurš ieiet ģērbtuvē un runā ar visiem kopā?

Es ar visiem kopā. Protams, ierodos kādas divas stundas iepriekš, katru tāpat jau laicīgi satieku un ar katru pārrunāju pāris vārdus – kā atlidoja, kā mājās, kas par problēmām, vai viss ir kārtībā, vai var piedalīties? Līdz tam, kad es sāku ar visiem runāt, ar katru jau vārds ir pārrunāts. Kopējais tad ir pateikt mērķus, plānu. Pirms tam jau es arī pa telefonu ar katru biju izrunājies, pirms uzaicināju. Tā kā visi bija lietas kursā.

Pasaules čempionāts Rīgā nākamajā gadā – tavas pirmās domas, kad tu uzzināji, ka būs atkal mājās?

Tas ir forši. Liela atbildības sajūta, jo tomēr savās mājās saviem skatītājiem vari dāvāt lielu prieku. Tajā pašā laikā būs liels spiediens, to mēs zinām, bet tas ir patīkami.

Plusi, mīnusi, ar ko jārēķinās trenerim? Liels spiediens – tas ir standarts, to mēs zinām, bet varbūt tīri praktiski – ģimenes, atrašanās Latvijā?

Jā, tas viss kopā, tāpēc būs daudz jārunājas ar spēlētājiem, lai viņi vispār saprot jēgu, kāpēc viņi ir šeit. Tas nav pavadīt laiku ar draugiem pa vidu, ar ģimenēm. Tas ir īss posms, kad jāsakoncentrējas tikai hokejam un jārāda labs līmenis. Ja tas līmenis būs labs, tad arī visiem pārējiem būs labi.

Pēdējos gados tā skola ir izieta ņigu-ņegu. Ir bijis dažādi ar visiem burbuļiem, izolācijām. Varbūt ir kaut kas pozitīvs, ko treneris grib ņemt? Varbūt spēlētājiem būs jādzīvo viesnīcā?

Viesnīcā mēs visi dzīvosim. Mēs arī pagājušogad visi dzīvojām viesnīcā. Kad dzīvo Rīgā viesnīcā, var būt tā, ka kāds grib atnākt apsveikt. Cerams, ka būs daudz labi nospēlētu spēļu un pēc spēles gribēs atnākt un apsveikt radi, draugi un vēl kāds. Tev būs jāvelta tam laiks. Es saprotu, ka tas tā ir. Būs jāatrod kaut kāds kompromiss, jārunā ar spēlētājiem, kā mēs no tā varam izvairīties, lai tomēr galvenais mums ir koncentrēties spēlēm, parādīt labu rezultātu, lai labāk mēs pēc tam, pēc laba snieguma varam ar tiem pašiem radiem, draugiem un ģimenēm tikties un pavadīt ilgāku laiku.

Aptuveni pirms mēneša mocīju Lauri Dārziņu par viņa statusu izlasē, kas viņš ir – treneris vai spēlētājs savā prātā. Kas viņš ir tavā listē?

Viņš ir treneris. Tas arī Laurim netraucē, ja viņš grib turpināt tālāk spēlēt. Kad es savulaik sāku [trenēt], es pie [Leonīda] Beresņeva strādāju un vēl spēlēju Šveicē pāris gadus.

Zinot Lauri, viņš ir domājošs, viņš runā, viņam ir interesantas domas, viņš ir atbildīgs, es domāju, kā trenerim viņam varētu būt laba karjera.

Šobrīd tas ir mēģinājums vai tomēr iespējams, ja viņš nenoslēdz līgumu kā spēlētājs un neturpina spēlēt, tad viņš būs tavā komandā?

Grūti teikt, bet man vispār nav nekādu pretenziju. Mēs ļoti labi sapratāmies novembra pauzē. Es jau pēc olimpiādes, kad Lauris teica, ka viņš vairs ar izlasi negrib saistīties, ka tas bija viņa pēdējais akords, teicu, ka vajadzētu iesaistīt viņu, jo viņš ir spilgta personība Latvijas hokejā, kuru vajadzētu piesaistīt trenera darbam. Tas viss tā kā mazliet nozuda, un šajā brīdī, kad visi novembrī bija aizņemti, tad tieši teica: "Varbūt Lauris". Es teicu: "To jau es jums teicu pagājušā gada februārī."

Pabeigsim to treneru jautājumu, jo šī sezona ir bijusi raiba. Viktors Ignatjevs izlēma braukt strādāt uz Ķīnu un spēlēt KHL, līdz ar to Latvijas izlases durvis ir ciet. Artim Ābolam ir ļoti interesanta sezona ar "Zemgali" Somijā, ar junioru izlasi viņš nevar būt šobrīd kopā. Tagad izlasei ir pieslēdzies arī Peteri Numelins – Somijas hokeja leģenda. Zinu, ka viņš ilgstoši ir Šveicē spēlējis. Vai tās ir tavas personiskās saites?

Jā, vasarā intensīvi meklēju, jo jau zināju, ka Viktors visdrīzāk ies prom. Bija vairāki kandidāti, es vairāk interesējos un pirmais man bija Peteri. Zinot, kāds viņš bija kā spēlētājs, tas bija fenomens. Tas bija tā kā Sandis Ozoliņš NHL – uzbrūkošais aizsargs ar labu domāšanu un improvizāciju. Ne velti viņš bija MVP [labākais spēlētājs] pasaules čempionātos, labākais golu metējs Šveices čempionātā – kā aizsargs. Saskaroties ar viņu novembra pauzē, es konstatēju, ka viņam ir pavisam cita domāšana nekā citiem aizsargu treneriem. Viņš ir kreatīvs. Viņš ar puišiem runā un rada uzbrūkošo haosu. Kad ieraudzīju vingrinājumus, ko viņš ar aizsargiem taisa, es teicu: "Vai nu mēs 5:0 vinnēsim, vai 5:0 zaudēsim." Te nevar būt kaut kas pa vidu.

Ko tu redzēji? Kā to iespēlēja?

Viņš ļāva viņiem piruetes taisīt, ļāva piesteigties un izjust to. Ja kādam nesanāca, man patika viņa atbilde. Kad jaunie spēlētāji viņam prasīja: "Man nesanāk, ko man izmainīt?"

Vienmēr visi domā, ka vajag izmainīt, vienkāršot spēli, bet viņš teica: "Izmaini savu kvalitāti." 

Es dzirdēju, ka nevajag neko taktiski izmainīt, spēlē, kā tu to jūti, bet tev nesanāk tikai tāpēc, ka kvalitāte pašlaik neatbilst. Ja izmainīsi kvalitāti, tev sanāks. Tas ir retums, ka liec darīt to pašu, bet pievērs uzmanību kvalitātei, tad jutīsi, ka sanāks. Jo daudziem ir tā – ja nesanāk, tad vienkāršojam. Tad beigās nezini tā spēlētāja potenciālu. Varbūt tajā brīdī viņš nevar, bet, ja viņam iedosi vairāk, viņš to var sajust.

Tas ir interesanti. Forši to dzirdēt kā stāstu, bet galvenajam trenerim ar to sadzīvot, ka savā ziņā vienā brīdī iestājas haoss... Vai tu esi cilvēks, kuram patīk, ka viss process iet vienlaikus un tad puzle tikai finišā savelkas? Tu līdz pašam finālam nezini, kas būs...

Tāpēc ir interesanti, ka [turnīrā] novembrī tas labi nostrādāja. Tur bija jauni sastāvi arī pretiniekiem. Tagad mums būs praktiski pamatsastāva aizsargi, redzēsim, kā viņi to uztvers. Pretī mums stāsies viennozīmīgi spēcīgākas komandas. Norvēģi brauc ar visspēcīgāko sastāvu. Es norvēģu treneri Vācijā satiku, viņš teica, ka ņem visus labākos. Slovāki kā mājinieki arī ņems visus labākos. Redzēsim, kā paies pauze šajā turnīrā, un pēc tam mēs secināsim, ko mēs varam atļauties, ko nevaram, pie kā jāpiestrādā, ko varbūt vajag vienkāršot.

Sieviešu izlasei arī ir Somijas treneris. Vai tā ir kāda kopējā stratēģija? Pavasarī arī, kad runājām ar Hokeja federācijas prezidentu un bija runas par "Mestis" līgu, ka mums veidojas sadarbība ar Somiju... Šis gadījums laikam ir ārpus tava vecās draudzības stāsta?

Jā, protams. Somi jau ir pierādījuši, ka somu hokejs ir labs. Es biju aizbraucis uz "Mestis" līgu, kad "Zemgale" spēlēja, tas bija sestdien. Patiešām interesants hokejs. Ātrs, interesants. Vienmēr ir pierastāk domāt par somiem, ka tas ir tāds pasīvāks hokejs, bet viņi zina to punktu, kad spēlēt aktīvi un kurā brīdī pāriet uz pasīvo. Tas viss ir izdarīts tik koordinēti, ka tā spēle Jelgavā, man liekas, beidzās divās stundās. Praktiski bez svilpēm, bija ļoti intensīvi. Forši, ka mūsu puiši arī, teiksim, ātrumos viņi nezaudē.

Kvalitāte drusku atšķirīga...

Jā. Lēmumu pieņemšana, kvalitāte spēlē ar nūju – tur redzams, ka somi bija pārliecinošāki. Pārējais viss tāpat, spēle bija skatāma, interesanta, jo viņi gāja bez nekādām liekām pauzēm. Gāja turp, šurp, visu laiku interesanti. Es domāju, skatītājiem bija interesanti skatīties.

Jautājums, kurš tev droši vien ir līdz kaklam Oļegs Znaroks šobrīd no Kazaņas kluba ir atbrīvots, vismaz, cik var redzēt interneta resursos. Vai Harim viņš ir vajadzīgs?

Es pat nezinu, vai drīkst piesaistīt.

Mums ir savs sastāvs, katrs rēķinās ar to, treneru korpuss izlasei jau ir.

Mēs arī kvalifikācijā strādājām, viņš no malas ar savām domām vienmēr var palīdzēt. Neformāli viņš mums palīdzēja arī novembrī bez nekāda statusa, bez nekā. Mēs apspriedām, kas patika, kas nepatika. Redzēsim, laiks rādīs. Jāskatās.

Latvijas hokejisti Eiropā – tā ir jauna ēra, pēc-"Dinamo" ēra. Tai nedaudz pieķersimies, bet ne tikai par viņiem. Pats pirmais, ko es minēšu, galīgi nav ar to saistīts. Ronalds Ķēniņš piekto sezonu spēlē Lozannā. Nav laba sezona Ronaldam: 26 spēles, tikai četri punkti. Vai tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņš ir izsaukts uz izlasi, lai dabūtu kādu dzīvesprieku?

Jā, un pirmdien viņam bija obligātais treniņš. Individuālais. Es viņam teicu: "Neskatoties ne uz ko, tev ir individuālais treniņš." Novembris parādīja, ka daudziem puišiem radās otrā elpa. Tam pašam Krastenbergam. Es zinu, ka Zviedrijā ir grūti spēlēt. Pēc tam atgriezās, guva vārtus. Golovkovs atgriezās no izlases uzreiz ar diviem gūtiem vārtiem. Jaunie aizsargi, kas "Mestis" līgā spēlē, arī visi atgriezās ar pozitīvu sniegumu. Melnalksnis bija atbraucis, pirms novembra viņam bija vieni vārti, viena piespēle, tagad ir astoņi. Tas visiem dod jaunu restartu.

Ja būtu iespēja izsaukt Elvi Merzļikinu, tu izsauktu? Zinot, kā Kolumbusā viņam iet?

Protams. Reizēm pamainīt vidi – tas ir forši, jo sezonas ir garas. Es labprāt arī Miku [Indraši] būtu izsaucis. Biju aizbraucis apskatīties viņa spēles, bet man nav daudz iespēju vēl kādu izsaukt. Vācija, Zviedrija, Somija – viņi visi turpina čempionātus, un es nevienu no turienes nevaru dabūt. Man ir tikai Šveice, Čehija, Slovākija – trīs valstis.

Čehijas Ekstralīgā spēlē 11 latviešu leģionāri. Tas ir otrs lielākais skaits aiz slovākiem. Tur, protams, par vienu spēlētāju atšķiras, tur to kanādiešu, amerikāņu ir mazāk. Kāds ir Čehijas hokejs? Raksturo to vidi.

Kāpēc tur ir daudz latviešu? Tur apmaksa ir mazliet lētāka nekā citās valstīs, un kanādieši, amerikāņi varbūt pat nav ar mieru turp braukt par tādu summu, jo viņiem ir iespējas Amerikā spēlēt. Mums tomēr ir jāskatās, kur mēs varam. Čehijas čempionāts ir labs, varbūt mazliet lēnāks nekā Šveicē, jo

es uzskatu, ka ātrākais hokejs ir Somijā un Šveicē, tad nākamā kategorija ir Vācija, Čehija, Slovākija.

Laikam viss balstās apmaksā. Čehi un slovāki ir tie, kas maksā mazāk, bet dod iespēju spēlēt un parādīt sevi, varbūt pēc gada tu tiec kādā citā valstī.

Tavs iespaids par Vāciju. Teici, ka biji pie Mika Indraša runāt. Kaspars Daugaviņš tur arī spēlē. Hokejisti saka, ka Vācijas hokejs šobrīd arī esot kļuvis ļoti ātrs un nežēlīgs. Vai šiem čaļiem ar viņu lomu, kurā esam pieraduši viņus redzēt gan klubos, gan izlasē, tā ir īstā vieta?

Es teikšu otrādi. Es pa šo laiku biju daudz noskatījies Šveices hokeju un, aizbraucot uz vācu hokeju, man tas likās ļoti lēns. Kombinacionāls, bet lēns. Šveicē viss ir ar tādu ātrumu... Varu salīdzināt ar to pirmssezonas spēli, kad Nešvila spēlēja ar Berni. Bija ātrs hokejs, bet atkal bija kvalitāte. NHL tā bija kvalitāte, bet ātruma ziņā Berne ne ar ko neatpalika. Ja es tagad skatos šos hokejus, tad tomēr tie ātrumi Šveicei ir – Nacionālajā līgā ir viennozīmīgi ļoti intensīvas un labas spēles. Arī Šveices līgā, kas ir otrā pēc spēka, pat vēl ātrāk tie spēlētāji skrien.

Tāpēc tu arī nešauboties sauc uz izlasi čaļus, kas spēlē otrajā līgā?

Jā, jo es teikšu, ka tur arī bija Norvēģijas izlases kandidāti, Dānijas izlases kandidāti. Mūsējie tomēr šobrīd ir divi spēlētāji TOP5 – Egle un Andersons – pēc punktiem. Arī Melnalksnis pietuvojies pirmajā piecpadsmitniekā.

Kam es to prasu? Čalim, kas tajā līgā ir spēlējis es nezinu, cik sezonas. Tagad, protams, ir pagājuši 20 gadi un hokejs ir mainījies. Kaspars Daugaviņš – cik svārstīgs viņš ir par atgriešanos Latvijas izlasē?

Es ar Kasparu runāju, teicu, ka šie turnīri spēlētājiem, kas ir pie 35 – nu, Kasparam ir 33 – viņiem tie nav tik svarīgi. Viņiem kvalitāte ir zināma. Ja laba sezona iet, man negribas viņu raut ārā. Labāk, lai viņš to nedēļu izbauda atpūtā. Tagad sanāk, ka tie, kas atbrauc uz šejieni, strādā intensīvi. Treniņš šodien, rīt, parīt, aizparīt, divas spēles, tad uzreiz pārlido un klubā jau atkal sākas. Ja tu paliec klubā, tev tomēr iedod trīs dienas brīvas. Varbūt vari tās pavadīt ar ģimeni, kaut kur aizbraukt atpūsties.

Ja jūs runājāt ar Kasparu, tad maijs un pasaules čempionāts tev tomēr ir prātā? Pēc visiem vecajiem paziņojumiem tomēr ir pašam jāpieņem lēmums?

Es saprotu. Es arī pārējiem spēlētājiem saku: "Nesteidzieties ar saviem lēmumiem. No sākuma apdomājiet. Lai vakars paiet, apdomājiet no rīta to visu un tad pieņemiet lēmumu." Vecums neatbilst tam, lai beigtu. Viss balstās uz kvalitāti. Ja kvalitāte atbilst un tu patiešām tajā brīdī esi topā un tev iet, tad kāpēc ne? Kandidāti ir visi. Freibergs pagājušogad vispār nebija kandidātos, šogad es viņu paņemšu uz decembri, lai var redzēt – ir progresējis, nav progresējis, kāds viņš ir. Es negribu teikt, ka tie obligāti nē, vai tas obligāti jā. Tā ir izlase, un visiem jāsaprot, ka mums jāsāk domāt, ka tā ir izlase, tas nav tāds pamata darbs vai pamata vieta, kur es vienmēr būšu un lemšu, vai es gribēšu vai negribēšu tur būt. Mazliet jāizmaina tas viss.

Durvis visiem uz izlasi ir vaļā?

Visiem ir vaļā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti