Latvijas puses organizatoriskās saistības ir uz Latvijas Hokeja federācijas (LHF) paspārnē dibinātā uzņēmuma SIA "Hokeja akadēmija" pleciem. Uzņēmuma valdes loceklis Edgars Buncis sarunā ar Latvijas Televīziju (LTV) norādīja, ka cer saņemt valsts līdzfinansējumu 750 000 eiro, kas segtu turnīra licences maksu un Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) kongresa sarīkošanas izdevumus.
Savukārt par sportu atbildīgajā Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) norādīja, ka valsts finansējumu nevienā brīdī nav apsolījusi. Kad LHF 2022. gada maijā nolēma pretendēt uz čempionāta rīkošanu, tā valstij lūgusi tikai atbalsta vēstuli, bet nav prasījusi finanšu garantijas.
Buncis paskaidroja, ka ļoti īsā laikā tika sagatavots pieteikums čempionāta rīkošanai un sekoja IIHF lēmums, tādēļ potenciālajiem rīkotājiem nebija ne laika, ne iespēju pilnībā iedziļināties un izstrādāt pilnvērtīgu budžetu.
Pēc tam, kad tika iegūtas rīkotāju tiesības, LHF vērsās IZM ar līdzfinansējuma lūgumu.
Nacionālā sporta padome savu svētību čempionāta rīkošanai deva 2022. gada 19. maijā. Pusotru mēnesi vēlāk, 7. jūlijā, LHF vērsās pie valsts ar lūgumu tomēr piešķirt divu miljonu eiro līdzfinansējumu.
"Mums bija sarakste ar federāciju, kurā mēs atgādinājām par Nacionālajā sporta padomē pieņemto lēmumu un joprojām neapsolījām valsts finansējumu, aicinājām jau savlaicīgi meklēt arī citus finansējuma avotus, lai čempionāts būtu augstā līmenī," informēja IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs.
Buncis pastāstīja, ka jautājumu par līdzfinansējuma piešķiršanu bijis plānots skatīt Nacionālajā sporta padomē vēl iepriekšējās valdības laikā, taču tas tā arī nav ticis iekļauts dienaskārtībā.
"Bija sajūta tāda, ka jā, visu pieprasīto summu jūs nedabūsiet, bet tādi standarta maksājumi, kas attiecas uz licenci, sarunās visu laiku figurēja," sacīja Buncis.
LTV rīcībā esoša neoficiāla informācija apliecina Bunča teikto.
IZM nevar paskaidrot, kāpēc jautājums tomēr nav ticis iekļauts Nacionālās sporta padomes darba kārtībā. Neoficiāli zināms, ka tas varētu būt bijis saistīts ar 2022. gada rudenī notikušajām Saeimas vēlēšanām un sekojušo valdības maiņu.
"Sēdes apstiprinātajā darba kārtībā nekad nav bijusi atkārtota jautājuma skatīšana par pasaules čempionātu hokejā," uzsvēra Severs. "Kādas kam ar ko ir bijušas sarunas, tie nav mani jautājumi."
Hokeja čempionāta rīkotāji ar vēstulēm vērsušies pie visām Saeimas frakcijām. Valsts galvenais sporta ierēdnis Severs gan norāda, ka juridiski hokeja čempionāta rīkotāju izredzes saņemt valsts finansējumu neizskatās labi.
"Valsts sporta budžets šobrīd atrodas parlamentā. Valsts sporta budžetā mums pašlaik nav paredzēti līdzekļi čempionāta organizēšanai," atzina Severs. "Visiem starptautiskiem sporta pasākumiem kopumā Latvijā ir paredzēti 242 415 eiro, kas jau gada pirmajos divos mēnešos ir piešķirti tiem pasākumiem, kuri norisinās janvārī un februārī."
No valsts lūgtais 750 tūkstošu eiro līdzfinansējums būtu aptuveni desmitā daļa čempionāta budžeta.
Oficiāli gan šāds lūgums nekur nav iesniegts, tas izskanējis vien Bunča prezentācijā Saeimas Sporta apakškomisijā. Vienīgo oficiālo līdzfinansējuma lūgumu ministrija saņēmusi 2022. gada 7. jūlijā, kad LHF lūgusi jau minētos divus miljonus eiro. Tā kā LHF vēlmes pārsniedz plānotā sporta budžeta iespējas, tad vienīgais veids, kā čempionāta rīkotāji varētu tikt pie valsts līdzfinansējuma, būtu caur līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Buncis uzskata, ka pret hokeju pēdējā laikā vērojama valsts sporta politikas veidotāju nelabvēlīga attieksme. To apliecinot arī mēģinājumi ieviest sankcijas sportistiem, kuri piedalās vienās sacensībās ar krievu un baltkrievu atlētiem. Šāds ierobežojums visvairāk skartu Latvijas hokeja izlasi, jo tai nepieejami kļūtu gan Nacionālajā hokeja līgā (NHL), gan vairākās Eiropas līgās spēlējošie izlases kandidāti.
LTV rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka
amatpersonu rezervēto attieksmi pret hokeja čempionāta līdzfinansēšanu veido vairāku faktoru kopums.
Gan valdības maiņa, gan ievērojamais līdzfinansējums 2021. gada čempionāta rīkošanai, gan attieksme pret LHF vadošajām amatpersonām, piemēram, prezidentu Aigaru Kalvīti. Taču kā galvenais iemesls minams fakts, ka LHF sākotnēji nekādas finanšu garantijas valstij nelūdza. Ja valsts finansējumu hokeja čempionāta rīkošanai nepiešķirs, tad organizatori cer uz roba aizpildīšanu ar ieņēmumiem no biļešu tirdzniecības.
Pašai čempionāta norisei organizatori apdraudējumu nesaskata.
Pasaules čempionāts Tamperē un Rīgā 2023. gadā risināsies no 12. līdz 28. maijam.
