Pasaules čempionāta hokejā rīkotājiem daudz jautājumu, gaida starptautiskās federācijas rīcību

Līdz pasaules čempionātam hokejā Rīgā un Minskā palicis tieši pusgads, taču turnīra rīkošana joprojām ir neskaidra, radot virkni jautājumu čempionāta rīkotājiem Latvijā, kur jāgatavojas dažādiem scenārijiem. Par sporta nozari atbildīgā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) Latvijas Radio pastāstīja, ka valdība vispirms sagaidīs oficiālu Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) vēstuli, pirms lemt par turpmākajiem soļiem. IIHF rīcību gaida arī Latvijas Hokejas federācijas (LHF) izveidotais uzņēmums čempionāta rīkošanai Rīgā SIA "Hokeja akadēmija".

ĪSUMĀ: 

  • Starptautiskās Hokeja federācijas rīcību gaida gan valdība, gan vietējie rīkotāji Latvijā.
  • Informāciju par čempionāta Minskas daļas iespējamu pārcelšanu uz Krieviju IIHF amatpersona noliedz.
  • Baltkrievijas Hokeja federācijas prezidenta nonākšana Latvijas "melnajā sarakstā" situāciju vēl vairāk sarežģī.
  • Ja čempionāts būs bez skatītājiem, nebūs par ko segt lauvas tiesu rīkošanas izmaksu; rīkotāji Rīgā cer uz starptautisko federāciju.

IIHF vairākus mēnešus izvairīgi komentēja sacensību iespējamo norisi un lēmumu par čempionāta rīkošanu Baltkrievijā solīja pieņemt 18. novembrī. IIHF padomes sēdē nolēma atcelt virkni junioru un zemāko divīziju turnīrus, bet par čempionātu Rīgā un Minskā lēmums nesekoja. IIHF paziņoja, ka organizācijai nepieciešams papildu laiks, lai analizētu situāciju. 

Pasaules hokeja čempionāta rīkošanā daudz neskaidrībuMāris Bergs

Šuplinska atgādināja, ka Latvija ir pasaules čempionāta līdzorganizatore, un tas nozīmē, ka lēmums par sacensību rīkošanu ir starptautiskās federācijas ziņā. Ministre prognozēja, ka IIHF par čempionāta norisi varētu būt tikai divi vai trīs varianti, turklāt ir sporta veidi, kur pandēmijas dēļ jau atceļ 2021. gada pavasarī plānotās sacensības.

"Prognozēt ļoti precīzi, kāda būs lēmumu pieņemšanas gaita, ir ļoti sarežģīti," atzina Šuplinska. 

IIHF kavēšanās un nespēja pieņemt lēmumu radījusi neapmierinātību ietekmīgu hokeja lielvalstu federācijās,

neizpratni paužot Somijas, Zviedrijas un Čehijas federāciju vadītājiem. Čehijas Hokeja federācija pat pieļauj savas izlases nesūtīšanu uz Baltkrieviju. Vēlu ceturtdien vakarā vairāki avoti ziņoja par iespējamu Minskas grupas pārcelšanu uz Maskavu, vēstot, ka IIHF vadītājs Renē Fāzels dosies uz Krieviju, lai par to vienotos.

Informāciju Somijas medijos uzreiz noliedza IIHF vieceprezidents Kalervo Kummola, sakot, ka tas būtu absurds lēmums Krievijas epidemioloģiskās situācijas dēļ, turklāt Krievijas hokeja vadītājs Vladislavs Tretjaks Cīrihē piedalījās IIHF padomes sēdē, līdz ar to viņam nekur nebūtu jābrauc, lai tiktos ar Fāzelu.

Čempionāta rīkošanu kopā ar baltkrieviem tikmēr vēl vairāk sarežģī kaimiņvalsts hokeja federācijas prezidenta Dmitrija Baskova nonākšana Latvijas "melnajā sarakstā".

Viņu saista ar uzbrukumu opozīcijas aktīvistam Romānam Bandarenkam, kas beidzās ar opozicionāra nāvi.

Čempionāta rīkotāju "Hokeja akadēmija" vadītājs Edgars Buncis pastāstīja Latvijas Radio, ka arī Latvijas pusē ir daudz neskaidrību un trūkst informācija par Baltkrievijā notikušo. Tāda situācija nav normāla, atzina Buncis. Sagaidāms, ka jautājumu par pasaules čempionātu apspriedīs pirmdien LHF valdes sēdē. 

"Pat ne tik daudz satrauc, ka viņš [Baskovs] nevar iebraukt Latvijā. Vairāk satrauc situācija, kurā viņš ir iekļuvis," teica Buncis. "No vienas puses, vaina nav pierādīta, bet uz mūsu jautājumiem, kas un kā ir noticis, arī nekādu noliegumu neesam saņēmuši."

Oficiāla lēmuma novilcināšana tikmēr rada bažas Latvijas organizatoriem,

kuriem, iespējams, varētu nākties uzņemt visu pasaules čempionātu. Tas, savukārt, palielinātu čempionāta izmaksas par apmēram 5 miljoniem eiro un nozīmētu vēl vienas ledus halles iekārtošanu. Jau šobrīd čempionāts Latvijai izmaksās apmēram 8 miljonus eiro un aptuveni 90 procentus izmaksu plānots segt ar ienākumiem no biļešu tirdzniecības. Tomēr nav nekādu garantiju, ka skatītāji pandēmijas apstākļos tribīnēs tik tiešām varēs atrasties, kas liek uzdot jautājumu, kā segt izmaksas.

Buncis norādīja, ka, spēlējot bez skatītājiem, nāksies runāt ar IIHF par finansiāliem aspektiem, jo

atcelt divus pasaules čempionātus pēc kārtas nevēlas neviens.

"Tas nav tikai mūsu kā organizatoru jautājums, tas ir visas hokeja pasaules jautājums, jo visas federācijas ir izteikušas gatavību un vēlmi čempionātu rīkot, apzinoties, ka nerīkošana divus gadus pēc kārtas var būtiski ietekmēt sporta veida stāvokli," uzsvēra Buncis. "Ja pandēmijas ietekmes rezultātā skatītāji nevar būt, tas nav tikai mūsu kā organizatoru jautājums, bet arī IIHF jautājums, kā čempionātu organizēt. Ja tas būs "burbuļa" formātā, tad arī viņiem [IIHF] no savas puses būtu jāiesaistās rīkošanā."

Meistarsacīkšu organizatoriem šobrīd neatliek nekas cits, kā vien gaidīt IIHF lēmumus, jo tieši šī organizācija atbild par turnīru rīkošanu un var pārcelt vai atcelt sacensības. Nākamā IIHF padomes sēde provizoriski nozīmēta janvārī, taču paredzams, ka spiedienu uz IIHF izdarīs citu valstu hokeja federācijas un arī IIHF sadarbības partneri, kuras vēlas skaidru un savlaicīgu situācijas atrisinājumu. 

Tiesības uz 2021. gada pasaules čempionāta rīkošanu Baltkrievija un Latvija ieguva IIHF kongresā 2017. gada maijā. Turnīra pusfināli un spēles par medaļām paredzētas Minskā, kur tāpat kā Rīgā plāno aizvadīt vienas grupas spēles. Oficiāli pasaules čempionātu nerīko valstis, bet gan nacionālās hokeja federācijas, tomēr bez valsts finanšu atbalsta tas nebūtu iespējams ne Minskā, ne Rīgā.

KONTEKSTS:

Baltkrievijā turpinās protesti pret 9. augustā notikušo valsts prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Pēc oficiālajiem rezultātiem, līdzšinējais autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%. Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti. Protestus pastiprina vardarbība pret aktīvistiem, kā arī opozicionāru un žurnālistu aizturēšana. 

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi oktobra sākumā panāca vienošanos par sankciju piemērošanu Baltkrievijas amatpersonām. Pret Baltkrievijas režīmu noteiktās sankcijas papildināja arī Aleksandra Lukašenko iekļaušana sarakstā

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Hokejs
Sports
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt