Tieši viņš pagājušajā nedēļā tika nosaukts par Latvijas karognesēju Soču olimpiskajās spēlēs, kas sāksies piektdien.
Pats viņš gan no diskusijām par to, kurš varētu nest Latvijas karogu, esot atturējies. „Es vairāk biju tāds, kā skatītājs (..) Es centos neiesaistīties šajās sarunās un spekulācijās."
Tas ir ļoti liels gods. Godīgi sakot, es pat nebiju par to domājis – tas nekad nav bijis mans mērķis vai sapnis,” saka Ozoliņš.
Viņš atzīst, ka par spīti savai lielajai pieredzei hokeja laukumos, izjūt lepnumu, spriedzi un „mandrāžu”. „Profesionāls satraukums. Vai mēs varam nospēlēt labi paši sev, līdzjutējiem, valstij? (..) Es nebiju gaidījis, ka es tādā veidā reaģēšu,” atzīstas hokejists.
Izlases kapteinis stāstīja, ka patlaban izlase vairāk uzlabo fizisko kondīciju un mazāk veic taktiskos vingrinājumus. Pēcāk jau būs taktiskie vingrinājumi.
Attiecībā uz savu veselības stāvokli, Ozoliņš apliecināja, ka ir gatavs spēlēt. „Es savainoju muguru. Jau ilgāku laiku pirms tam bija nolemts, ka pēdējā izbraukumā [Rīgas „Dinamo” izbraukumā KHL] es sakārtošu savu veselību,” par pēdējo nedēļu likstām pastāstīja hokejists.
Vaicāts, vai kāda no izlasēm, ar kuru Latvijas izlase ir vienā grupā, raisa īpašu attieksmi, Ozoliņš atbildēja noraidoši. Taču viņš atzina, ka centīsies neskatīties konkurentu spēles. Tā vietā viņš labprāt „paskrietu ar taurīti līdzi kādam slēpotājam vai biatlonistam”. "Olimpiskās spēles ārpus hokeja neesmu redzējis," atzina Ozoliņš.
Latvijas izlases pretinieki apakšgrupā būs Šveices, Čehijas un Zviedrijas valstsvienības. Ar šveiciešiem būs jāspēlē 12.februārī, čehiem – 14.februārī, zviedriem – 15.februārī.
